Autors: Natālija Sujunšalijeva Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
2016. gada 9. augustā Latvijas Banka izlaiž unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu ""Baltars". Porcelāns". Latvijas nacionālās kultūras lepnumam – porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai "Baltars" – veltītā monēta radīta, par prototipu izmantojot Romana Sutas dekoratīvo šķīvi "Deja" (1927).
Jaunās kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai "Basketbols".
Reklāma
Monēta ""Baltars". Porcelāns" izgatavota "UAB Lietuvos monetų kalykla" (Lietuva). Monētas vienā pusē redzama darbnīcas "Baltars" grafiskā zīme, bet otrā pusē – ievērojamā latviešu mākslinieka, spilgta klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas (1896–1944) 1927. gadā darinātā kompozīcija "Deja". Monētas kalums veidots atbilstoši lēzena šķīvja formai.
PAR "BALTARS"
Porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcas "Baltars" vērienīgais sniegums 20. gadsimta 20. gados ir viena no Latvijas kultūras kanona krāšņākajām vērtībām. Modernā mākslas valoda, nacionālais kolorīts un augstā porcelāna apdares kvalitāte ir tas pamats, kas vēl joprojām pievērš "Baltars" darbiem pastiprinātu sabiedrības uzmanību.
"Baltars" izveidi virzīja izcilā latviešu gleznotāja, grafiķa, kompozīcijas meistara Romana Sutas (1896–1944) ideja radīt modernisma laikmetam un formu valodai atbilstošu nacionālu kultūrvidi. Iecere galvenokārt saistījās ar interjera dizainu un lietišķo mākslu, kur dekoratīvā keramika darbotos kā savdabīgs tolaik aktuālā funkcionālisma un konstruktīvisma estētikas un ideoloģijas akcents.
Nodoma īstenošanai tika nodibināta un 1925. gada 1. februārī reģistrēta Mākslinieciskās rūpniecības un mākslas popularizēšanas sabiedrība "Baltars" (no latīņu valodas ars Baltica – Baltijas māksla), ražotni iekārtojot Rīgā, Lāčplēša ielas 23. namā. Vietu keramikas darbnīcai, salonam porcelāna izstādīšanai un pārdošanai un vēlāk arī porcelāna apgleznošanas studijai savā īpašumā atvēlēja žurnāliste Austra Ozoliņa-Krauze (1890–1941), kura "Baltars" projektu atbalstīja finansiāli. Savukārt darbnīcas radošo kodolu veidoja Romans Suta kopā ar dzīvesbiedri gleznotāju Aleksandru Beļcovu (1892–1981), latviešu grafikas virtuozs Sigismunds Vidbergs (1890–1970) un epizodiski arī gleznotāji Erasts Šveics (1895–1992) un Lūcija Kuršinska (1894–1976).
"Baltars" darbnīcā tapa augstākās raudzes mākslas priekšmeti – dekoratīvi apgleznoti porcelāna šķīvji un vāzes. Šo artefaktu izcilība atklājās nevis trauku lakoniskajās formās, bet gan krāšņos apgleznojumos. Tās lielāko tiesu bija vienas vai daudzfigūru sižetiskas kompozīcijas, dažkārt kluso dabu interpretācijas, turpinot latviešu jaunākajā glezniecībā un grafikā jau ienākušās Rietumeiropā aktuālās modernisma variācijas. Vienlaikus darbu tēlainībā caur formu izteiksmi skaidri jaušams oriģināls, lepni akcentēts latviskums. "Baltars" porcelāna gleznojumi tika dāsni piesātināti ar kubisma refleksijām, konstruktīvismam raksturīgu vizuālo uzbūvi un kopsakarībām Art Deco ritmikā. Darbu pacilāto dekoratīvismu un monumentalitāti būtiski stiprināja gan košais un kontrastainais krāsu ziedējums, gan uzsvērtais kompozīciju traktējums plaknē, gan atsevišķo elementu ornamentālais kārtojums.
Apgleznojumu motīvi bija raksturīgi 20. gadsimta 20. gadu romantismam. Darbu autori labprāt dekorēja porcelāna traukus ar deju vai masku karnevālu ainām, kurās nolasāma plaša emociju palete – no dzīvesprieka un svinīguma līdz poētiskai nostalģijai un pat noslēpumainībai. Daudzos gleznojumos latviskā identitāte atklājas svētku norisēs, kāzu polkās, tautastērpos, bet dažreiz atspoguļoti vēsturiski notikumi vai sociāli sižeti.
Mākslinieki ar akvareli un guašu uz papīra gatavoja apgleznojumu metus. Atbildību par galaproduktu apdedzināta apgleznojuma veidā uz porcelāna traukiem uzņēmās tehnologs Dmitrijs Abrosimovs, kam jau bija vērienīga pieredze M. Kuzņecova porcelāna fabrikās. Tiešus autordarbus, pats savām rokām ar spalvu zīmējot uz pamatnes, radīja tikai Sigismunds Vidbergs. Trauku sērijas ar vienu un to pašu apgleznojuma kompozīciju tika stingri ierobežotas līdz 100 eksemplāru.
Darbnīcas "Baltars" priekšmetu mākslinieciskā kvalitāte tika ievērota, un jau 1925. gadā Starptautiskajā dekoratīvās un industriālās mākslas izstādē Parīzē "Baltars" tika apbalvots ar trim medaļām. Darbus no "Baltars" kolekcijas iegādājās pat Sevras Nacionālais keramikas muzejs. Diemžēl pašizmaksas problēmu noteiktā produkcijas augstā cena un bezkompromisu principialitāte estētikas jomā ienākumus neveicināja, un 1928. gada 1. jūlijā "Baltars" darbību beidza.
"Baltars" ražotnē tapušie dekoratīvās mākslas meistardarbi atbilst Eiropas un pasaules Art Deco dizaina augstāko sasniegumu līmenim un kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras mantojuma neatņemamu sastāvdaļu. To kultūrvēsturisko nozīmi Latvijas Banka godina ar "Baltars" veltītu sudraba kolekcijas monētu ar šķīvja "Deja" (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēla reprodukciju. Monēta tiks pasniegta kā dāvinājums Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un papildinās LNMM Dizaina kolekciju.
PAR MONĒTU
Nosaukums: "Baltars". Porcelāns
Nominālvērtība: 5,00 EUR
Svars: 18,00 g; diametrs: 38,61 mm; ar lēzenu ieliekumu
Metāls: 925° sudrabs; kvalitāte: proof; ar krāsainu uzdruku reversā
Kalta: 2015. g.; "UAB Lietuvos monetų kalykla" (Lietuva)
Māksliniece: Frančeska Kirke (grafiskais dizains)
Monētas priekšpuse (averss): Centrā "Baltars" grafiskā zīme, augšpusē puslokā vietots vārds LATVIJA, lejasdaļā – uzraksts 5 EURO un pa labi – gadskaitlis 2016.
Monētas aizmugure (reverss): Romana Sutas šķīvja "Deja" (1927) reprodukcija; kalums veidots atbilstoši lēzena šķīvja formai.
Monētas josta: Gluda.
Kolekcijas monēta ""Baltars". Porcelāns" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 5 000 eksemplāru.
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 53,00 EUR. Monētu no 2016. gada 9. augusta varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā. Tāpat to ir iespējams pasūtīt Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmā, kas atrodama Latvijas Bankas interneta vietnes Monētu sadaļā. Šīs sistēmas nozīmīgākā priekšrocība klientiem ir opcija ērti, sev vēlamā laikā, bez gaidīšanas rindā iegādāties jaunas kolekcijas monētas un dažādus numismātikas produktus, ko piedāvā Latvijas Banka. Šī iespēja būs noderīga, piemēram, reģionu iedzīvotājiem, kuri aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt Latvijas Bankas kases pirmajās dienās pēc jaunas monētas izlaišanas.
Monēta arī būs nopērkama tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos, juvelierveikalos. Latvijas Bankas kolekcijas monētas un citus numismātikas produktus var iegādāties arī VAS "Latvijas Pasts" e-veikalā.
LATVIJAS BANKAS DARBĪBA KOLEKCIJAS UN 2 EIRO PIEMIŅAS MONĒTU JOMĀ
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 14 eiro kolekcijas monētu. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas. 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības "Krause" un tās izdotā žurnāla "World Coin News" organizētajā konkursā "Gada monēta" ("Coin of the Year") "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šī konkursa nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" ("Best Contemporary Event") tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš".
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai Monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.
Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
26. maijā plkst. 16.00 Mazsalacas Kultūras centrā aicinām uz orķestra Mazsalaca Youth band un draugu koncertu! Solisti: Paula Saija, Matīss Žilinskis un | Skatīt vairāk
Visas vasaras garumā, katru trešdienu gardēžu pasākumi angļu valodā. Gatavo kopā ar šefpavāru Mūsdienu Latvijas garšas. Gan individuāliem viesiem, | Skatīt vairāk
