Vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē izgaismoti Anša Cīruļa sienu gleznojumi

Atzīmējot vēsturiskās Dzintaru koncertzāles 80 gadu jubileju, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu ir īstenots īpašs projekts – izcilā latviešu grafiķa Anša Cīruļa sienu gleznojumu izgaismošana un informatīvās plāksnītes uzstādīšana.

Vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir pirmā slēgta tipa koncertzāle Latvijā, kas tika atklāta 1936. gada vasarā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta. Koncertzāle ir unikāls Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras paraugs ar nacionāla romantisma iezīmēm, un tās centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka, izcilā latviešu lietišķi dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumi „Jūra”, „Latvija” un „Lielupe”. Tie ir valsts nozīmes mākslas un vēstures objekti un līdz ar Dzintaru koncertzāli iekļauti Latvijas kultūras kanonā.
Lai izceltu šos sienu zīmējumus un to kultūrvēsturisko vērtību, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Anša Cīruļa sienu gleznojumi ir izgaismoti, uzstādītas arī plāksnes ar fresku nosaukumiem un informāciju par mākslinieku. Anša Cīruļa galerija jaunajā veidolā tika atklāti 17. novembrī, Jūrmalas pilsētas Goda zīmes pasniegšanai veltītā svinīgajā pasākumā.
„Atjaunotā vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir kā apslēpts dārgakmens, kas pamazām atklāj savas mirdzošās šķautnes. Koncertzālē ir ne tikai izcila akustika, tās ieejas vestibilu rotā latviešu mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumi, kuri, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, tagad aplūkojami visā to krāšņumā,” uzsvēra Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis.
 “Tā ir izcila prasme – atraisīt dvēseli mākslai. Un dažkārt nepieciešams pavisam maz – daži gaismas stari, lai mākslas darbs atplauktu, un lai mēs to ieraudzītu un saglabātu atmiņā un sirdīs. Latvijas izcilo meistaru darbi ir mūsu kultūras mantojums, ko baudām šodien un saglabājam nākamajām paaudzēm,” pauž mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē veidotās sienu freskas ar alegoriskajām figūrām (Lielupe, Laima, Latvija) mākslinieks Ansis Cīrulis veidojis sava mūža pēdējā desmitgadē – 1937. gadā. Mākslas zinātnieks Jānis Siliņš māksliniekam veltītajā apcerē uzsver: „Vienā no izcilākiem veikumiem − sienas gleznās Dzintaru mūzikas namam − veras daiļuma brīnišķā zeme. Koncentrētos laukumos, līniju rakstā daiļnieks uzbur jūrmalas vīziju. Līdzīgi teiksmainu augu robotām lapām rit viļņi līkumotām mugurām. Pa tiem slīd neliela laiva. Vienā stūrī − darba simbols, sirmais zvejnieks ar pīpi zobos, lomu velkam. Otrā − moderni tērpta sieviete ar saules sargu, aiz tās izteiksmīgais mazā puisēna siluets gavilējam ar tauri. Te − atpūta. Abus sānus saista centrālā figūra − alegoriskais jaunās sievietes stāvs ar krūzi rokās, no kuras apaļā viduča kā no saules vizmo staru vainags. Lai tā būtu kas būdama − Lielupes vai Laimas teiksma −, viņa ir daiļuma paudēja ar savu krāšņumu un jaunības mirdzumu. Varavīkšņotais loks pāri jaunavas galvai, ar savu kustību saistot un noslēdzot, ir pasakainā daiļuma vēstītājs. Pa kādu brīnumainu laipu nokļūstam no tagadnes pagājībā, jo visur pulsē tas pats ritms, tā pati dzīves iekšējā likumība. Varētu sacīt, ka tā ir dainu prizmā skatītā dzīve, kur darbs, tikums un skaistums nav nošķirami.”
Lietišķās mākslas meistars, gleznotājs, grafiķis Ansis Cīrulis (1883–1942) ir jūrmalnieks – dzimis un audzis Majoros. Darbojies fresku glezniecībā, veidojot tās Jelgavas Laucinieku viesnīcai, bērnu sanatorijai „Ogre”, Dzintaru koncertzālei. Veicis griestu un sienu gleznojumus Rīgas pils Sūtņu akreditēšanās zālē. Grafikā strādājis galvenokārt pagājušā gadsimta 20. gados, veidojot plakātus, ilustrācijas, grāmatzīmes un vinjetes; 30. gados pievērsies dažādām lietišķās mākslas nozarēm, to tālākajā attīstībā dodot lielu māksliniecisku ieguldījumu. Veidojis metus figurālām sienas segām un ornamentāliem paklājiem, kas tapuši Latvju sieviešu nacionālās līgas austuvē. Projektējis mēbeļu komplektus sabiedriskām un dzīvojamām telpām, vitrāžas, veidojis metus porcelāna apgleznojumiem Kuzņecova porcelāna rūpnīcai un darbnīcai „Burtnieks”. Pēc mākslinieka projektiem darināti arī metāla kausi, svečturi un māju nosaukumi, kalti Rīgas pils vārti. Viņš radījis arī metu pirmajai Latvijas Republikas pastmarkai. Saņēmis Latvijas Kultūras fonda prēmijas, par madarojumiem ieguvis Grand Prix balvu pasaules izstādē Briselē, zelta medaļu pasaules izstādē Parīzē par salona mēbelēm un zelta medaļu 1. Starptautiskajā amatnieku izstādē Berlīnē.
 “Cīruļa darbos staro lielais latviešu sapnis,” viņa mākslas būtību reiz noformulējis mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Viņa atstātā mantojuma vērtība ir iemaņas, ko, pēc mūsdienu mākslas pētnieku domām, šodienas mērījumu skalā var pierakstīt profesionālam dizainam.
Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 18.05.2024 - 23.05.2024 Naktsmītņu rezervācija Augšdaugavas novadā TAKA
Mums ir pieejams plašs nakstmītņu piedāvājumu klāsts: viesnīcas, viesu mājas, hosteļi, kempingi un telšu vietas, atpūtas kompleksi, brīvdienu un | Skatīt vairāk
Rēzeknes āra peldbaseins atsāk sezonu! Rēzeknes pilsētas TIC
Un beidzot pēc ziemas sezonas, no 7.maija ir atsākusi darbu Olimpiskā centra Rēzekne “karstā sirds” – brīvdabas peldbaseina zona. | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 17.05.2024 - 24.05.2024 Lielais plosts 2024 TAKA
Šogad paredzētais maršruts ir Slutišķi (kempings “Daugavas loki”) – Butišķi (atpūtas vieta “Zemenīte”). | Skatīt vairāk
Sonora Vaice un Andrejs Osokins Akustikā Valmieras novada Tūrisma pārvalde
26.maijā plkst.16.00 Kultūrtelpā Akustika norisināsies apburošās soprānes Sonoras Vaices un meistarīgā pianista Andreja Osokina koncerts. | Skatīt vairāk
25 EUR

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::0.45956397sec.