2006. gadā muzejs īstenoja daudzpusīgu projektu "Latviešu tradicionālā virtuve", kura ietvaros 14.septembrī atklāja izstādi ar tādu pašu nosaukumu, kas bija skatāma līdz 2007. gada 30. jūlijam. Tās apmeklētāji varēja iepazīt 19. gs. lauku vidi, uzzināt, kā ieguva pārtikas vielas, kā tās apstrādāja, uzglabāja un sagatavoja lietošanai uzturā. Izstādītie autentiskie priekšmeti no muzeja krājuma savulaik iegūti etnogrāfisko ekspedīciju laikā 20. gs. sākumā, bet datējami ar 18. gs. beigām – 19. gs. sākumu. Zīmējumi un fotoattēli, arī no 20. gs. sākumā veikto Pieminekļu valdes ekspedīciju ieguvumiem, uzskatāmi demonstrēja kolorīto un mūsdienu pilsētas cilvēkam svešo lauku dzīvi.
Izstādē varēja iepazīties ar tā dēvēto "ziemas virtuvi", kuras pamatēdieni bija maize, dārzeņi, gaļa un zivis, un ar "vasaras virtuvi", kuras pamatu veidoja graudaugi, piena produkti, kā arī meža veltes. Līdz pat 20. gs. sākumam latviešu un lībiešu pamatnodarbošanās bija lauksaimniecība un zvejniecība, tādēļ visas uztura izejvielas tika iegūtas galvenokārt pašu saimniecībās, izmantojot tikai dabīgo mēslojumu. Uztura papildināšanai mežos lasīja sēnes un ogas.
Senās ēdienu pagatavošanas receptes tika apkopotas kultūrvēsturiskā izdevumā "Latviešu tradicionālie ēdieni. Ko un kā ēda senāk", kas ātri iemantoja negaidīti plašu popularitāti un vēl iegādājams muzejā. Tā galveno daļu veido Pieminekļu valdes 20. gadsimta 20. – 40. gados dažādos Latvijas novados iegūtie ēdienu tapšanas apraksti, zīmējumi un fotogrāfijas. Izdevumam pievienotas arī to tradicionālo ēdienu receptes, kurus LNVM darbinieki joprojām gatavo paši savās mājās.
Savukārt 2006. gada 6.decembrī LNVM notika zinātniska konference "Latviešu tradicionālā virtuve". Kopā tika aicināti dažādu nozaru speciālisti – antropologi, etnogrāfi, numismāti, folkloristi, vēsturnieki, pedagogi u.c. Konferences nolūks bija iepazīstināt sabiedrību ar tām arheoloģijas, antropoloģijas, etnogrāfijas un folkloras bagātībām, kas var sniegt ieskatu latviešu tradicionālā uztura vēsturē un pētniecībā. Konferencē tradicionālais uzturs atklājās kā plaša un būtiska pētniecības tēma, kā svarīgs avots latviešu etniskās vēstures, tradicionālās kultūras vēstures un kultūrvēsturisko sakaru izzināšanai. Nolasītie referāti skāra plašu problēmu loku – seno iedzīvotāju diētu, ēdienu gatavošanas tradicionālo telpu attīstību, tradīciju un inovāciju mijiedarbību kulinārijā, garšaugu lietošanu ēdienu gatavošanas procesā, kā arī tradicionālās virtuves tēmas atspoguļojumu folklorā.
Neskatoties uz uztura daudzpusīgo kultūrvēsturisko nozīmību, Latvijas zinātnē tā ir maz pētīta tēma. Pedagogiem, pētniekiem un citiem interesentiem gan ir pieejamas publikācijas par atsevišķiem ar tradicionālo uzturu saistītiem specifiskiem jautājumiem, bet tās nereti risinātas tikai vienas zinātņu nozares ietvaros. Projektā ''Latviešu tradicionālā virtuve'' iesaistītājiem LNVM līdzstrādniekiem radās doma apkopot konferencē nolasītos referātus vienā publikācijā, radot jaunu starpdisciplināru izdevumu. Izdevuma sastādītāja ir Sanita Stinkule, LNVM galvenā glabātāja, autori – Gunita Baumane, LNVM, Saulvedis Cimermanis, LZA īstenais loceklis, Linda Dumpe, LZA īstenā locekle, Guntis Gerhards, LU Latvijas vēstures institūts, Laima Grīnberga, LNVM, Daina Lasmane, Daugavas muzejs, Gunita Zariņa, LU Latvijas vēstures institūts, Ieva Žukauska, LLA.
"Latviešu tradicionālā virtuve" ir trīspadsmitais Latvijas Nacionālā vēstures muzeja rakstu krājums, izdots 500 eks. tirāžā, un iegādājams muzejā. Tā atvēršanas svētki notiks 2007. gada 18.oktobrī, plkst. 15.00, muzeja telpās.
Publikācijas sērijā "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti" iznāk kopš 1962. gada un aptver arheoloģiju, antropoloģiju, etnogrāfiju un folkloristiku.
Muzeja darbalaiki: trešdien – svētdien no 11.00 līdz 17.00; pirmdien, otrdien – apmeklētājiem slēgts. Trešdienās muzeja apmeklējums ir bezmaksas.
Papildu informācija:
Ilze Jākobsone,
tel.67221357
[email protected]
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgā, Pils laukumā 3, 3. stāvā
