Foto: Latvijas Ūdeņraža asociācija
Autors: Maija Trikule
Avots: Latvijas Ūdeņraža asociācija
„Interreg Baltijas jūras programmas” ietvaros finansējuma kategorijā "Zaļā mobilitāte” jūnijā apstiprināts Hamburgas lidostas iniciētais projekts „Baltijas jūras reģiona ūdeņraža gaisa transports – Baltijas jūras reģiona lidostu sagatavošana zaļajam ūdeņradim”, kura mērķis ir labāk savienot Baltijas jūras lauku reģionus ar esošajiem aviācijas mezgliem, izmantojot arī ar ūdeņradi darbināmas mazas lidmašīnas.
Projekta izstrādē pēc Latvjas Ūdeņraža asociācijas uzaicinājuma piedalīsies lidosta „Rīga”, Latvijas Biozinātņu un teholoģiju unversitāte un aviācijas degvielas piegādātājs SIA “Gulfsteram Oil”. Projektā ir iesaistīti 16 partneri, kā arī 24 asociētās organizācijas, tostarp arī nacionālā aviokompānija „airBaltic”, Liepājas lidosta u.c. Projekts sāksies šā gada novembrī un ilgs aptuveni trīs gadus. Inicatīvā ir pārstāvēti gandrīz visi lielākie lidostu operatori, kas atrodas ap Baltijas jūru, piemēram, „Finavia”, „Swedavia”, Tallinas un Lietuvas lidostas. Projekta budžets ir aptuveni 4,8 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 1,1 miljons eiro tiks atvēlēts Hamburgas lidostai, bet pārējie projekta partneri saņems ES finansējumu aptuveni 80 % apjomā. Projekta mērķis, cita starpā, ir arī reģionālās gaisa satiksmes atdzīvināšana, un partnerībā ir iesaistītas arī vairākas mazākas lidostas un reģionālās aviokompānijas. Svarīga projekta sastāvdaļa ir zaļā, gāzveida ūdeņraža piegādes ķēdes attīstība no ražošanas līdz lidmašīnu vai lidostas zemes aprīkojuma degvielas uzpildei, kā arī citas izmēģinājumu operācijas. Projekta mērķis ir izstrādāt priekšnosacījumus lidostas infrastruktūrai, kas ir pielāgota ar ūdeņradi darbināmām lidmašīnām. Tā noslēgumā visām lidostām ir jābūt gatavām investēt un īstenot savus infrastruktūras projektus pašu spēkiem, kā arī no Hamburgas lidostas paredzēts īsts demonstrācijas lidojums ar ūdeņraža lidmašīnu.
Reklāma
Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs atzīst, ka Latvijai šī ir lieliska iespēja piedalīties pilotprojektā kopā ar lielajām Eiropas lidostām, kurām ir pieejams daudz lielāks finansējums dažādu eksperimentu veikšanai, un iegūt detalizētu datu analīzi. „Ūdeņradis kā energonesējs var būt gan aviācijas degviela, gan kalpot kā energoapgādes risinājums lidostas apkalpojošajai infrastruktūrai, kas bieži vien ir atstāta novārtā. Taču apkalpojošajai infrastruktūrai, piemēram, dispečeru un terminālu energoapgādei, rezerves strāvas jaudas nodrošināšanai, skrejceļu apgaismojumam un tīrītājiem, teritorijas apsekošanas droniem u.c., ir pat būtiskāka loma klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nekā aviācijas degvielas izmantošanai gaisa pārvadājumos,” secina eksperts.
“Lidosta “Rīga” ir izvirzījusi ambiciozus mērķus ilgtspējas jomā, lai kļūtu par klimatneitrālu lidostu. Dalība dažāda veida inovāciju projektos ir viens no veidiem, kā šos mērķus sasniegt, veicinot inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstību, kas nākotnē būs izmantojamas arī mūsu lidostā un veicinās lidostas “Rīga” konkurētspēju,” norāda lidostas valdes loceklis Normunds Feierbergs.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
