Autors: Diāna Aleksejeva/Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com/Ria.ru
Dagestāniešu pilsēta Derbenta ir pati senākā un visvairāk dienvidos izvietotā pilsēta Krievijā. Ļaudis šeit dzīvojuši jau pirms kāds zināja par slāviem un Maskavu. Derbenta atradās svarīgā militārā un tirgošanās punktā, paverot šauru eju starp Kaukāzu un Kaspijas jūru. Kāda no senajām tautām šo "eju" pamanījusi un centusies aizslēgt "ar atslēgu".
Pilsētas nosaukums "Derbent" no persiešu valodas nozīmē "slēgt vārtus". Līdzīgi apzīmējumi šai pilsētai ir vairāki, jo katra tauta tam devusi savu nosaukumu. Turki, piemēram, šo pilsētu sauca par Temir-Kapu (Dzelzs vārti), savukārt arābi par Bab al Abvab (Vārtu vārti).
Reklāma
Tikai kilometra attālumā no jūras beidzas kalni un virs piekrastes slejas Narin-Kala cietoksnis, kas nozīmē Saules cietoksnis, jo saules šeit tiešām netrūkst. No tā līdz jūrai stiepjas divas, gandrīz paralēlas sienas. 20. gadsimtā tās daļēji demolēja kā nevajadzīgas, bet tās "pēdas" mēs vēl šodien varam lieliski redzēt no augstuma. Sienas no cietokšņa stiepās tālāk kalnos un sasniedza 70 kilometru garumu, veidojot Kaukāza analogu Lielajam Ķīnas mūrim. Cietokšņa funkcija bija tāda pati kā Ķīnas mūrim - neļaut iekarotājiem to apiet ne no jūras, ne sauszemes. Lielās Kaukāza sienas "pēdas" vēl šur tur saglabājušās, kaut gan lielākā daļa mūra izdemolēta vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Derbentas skaistumu aprakstījis pat slavenais rakstnieks Aleksandrs Dimā (tēvs) - "Trīs musketieru" un "Grāfa Monte-Kristo" autors.
Mūsdienu cietokšņa versija tika uzbūvēta persieša Kosrova I Anushirvana vadībā. Sienas, kas sasniedz 20 metru augstumu, ir būvētas no dzeltenā kaļķakmens, no kura uzcelta arī visa pārējā pilsēta. Krievi Derbentā parādījās tikai 18. gadsimtā. 1722. gadā Pēteris Lielais ar savu karaspēku ieradās Derbentā, kur viņu sagaidīja ar Derbentas atslēgām un dārgām dāvanām. Pēc Pētera nāves šī vieta atkal tika atgriezta Persijai. Visu 18. gadsimtu Derbenta ceļoja "no rokas rokā". Krievija to iekarojusi trīs reizes un zaudējusi divas. Krievi atguva Derbentu vien 1806. gadā.
Spriežot pēc arheoloģiskajiem nostāstiem, pirmie Derbentas iedzīvotāji uzradušies jau bronzas laikmetā - 3 gadu tūkstošus pirms mūsu ēras, kam pateicoties šobrīd pilsēta rotāta ar izkārtnēm - "Derbentai - 5000 gadu!". Jāatzīst, ka tas ir pārspīlēti. Vietējās varas iestādes vēl līdz šim netiek skaidrībā ar skaitļiem. 2010. gadā vietējais mērs piedāvāja atcelt 5000 Derbentas gadu jubileju, bet 2013. gadā Kremlis pieņēma lēmumu 2015. gadā atzīmēt pilsētas 2000 gadu jubileju.
No pagātnes diženuma Derbentā mūsdienās maz saglabājies, pat tūristu nav daudz. Tieši pirms ieejas Narin-Kalā strādā strūklaka ar kalnu ūdeni. Grīda noklāta ar monētām, tieši šeit vēlas atgriezties visi tūristi. Blakus cietoksnim atrodas enkuru kolekcija. Narin-Kala var uzskatīt par arhitektūras objektu izlasi, kur atrodas dažādu laikmetu kultūras pieminekļi. Šeit atrodas arī šķūnītis, kas uzcelts pirms 30 gadiem arheologu vajadzībām. Šobrīd tajā dzīvo aitas, kas netraucētas mēdz klīst pa cietokšņa sienām. Tās var uzskatīt par pilntiesīgiem cietokšņa iedzīvotājiem. Pie ieejas ir kafejnīca, kur pēc cietokšņa apmeklējuma var nobaudīt jēra aknu šašliku vai kebabu. Derbentā jāapmeklē vecpilsēta, kas atrodas 211 pakāpienus zemāk kā cietoksnis. Lai iekļūtu vecpilsētā, jādodas cauri vieniem no četriem vārtiem. Vecpilsēta iespiesta starp divām sienām, starp kurām teritorija nav platāka par pusmetru. Šeit iespējams apmaldīties pat ar karti.Vecpilsēta sadalīta magalās jeb kvartālos. Šo "jauninājumu" esot ieviesis kāds arābu valdnieks. Arī šodien vecajās ielās mājas tiek numurētas pēc magalām, piemēram, 7. magals, māja nr. 5. Pilsētā saglabājušās arī pāris viduslaiku pirtis, tai skaitā, jaunavu pirts, kas paredzēta neprecētām meitenēm. Šobrīd, šeit atrodas Derbentas senās sadzīves muzejs. Bet pati interesantākā ēka pilsētā ir Džuma mošeja, kas ir vecākā mošeja Krievijas teritorijā, kas celta 7.gadsimtā. Tās pagalmā aug 800 gadu veci koki. Attālinoties no reliģijas, Derbentas tūristi var apmeklēt arī slaveno Derbentas konjaka ražotni.
Pirms gada Derbentā no kalniem nogāzās spēcīga dubļu lavīna, un pilsētas jau līdz šim netīrās ielas kļuva nekam nederīgas. Pilsēta vēl līdz šim nav atjaunota, un cilvēki, kuri zaudēja savas mājvietas no pašvaldības joprojām gaida kompensāciju. 2015. gadā, kad pilsēta atzīmēs jubileju, attiecīgās iestādes sola visu savest kārtībā - ielas noklāt ar flīzēm un vadus paslēpt zem zemes.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
