Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/zanzibarhistory.org
1964. gada 12. janvārī saniknotie zanzibārieši sarīko revolūciju, kā rezultātā Tanzānijas teritorijā tika pasludināta Zanzibāras republika.
Ar vārdu “Zanzibāra” apzīmētas divas salas Tanzānijā – Ugundžu un Pembu. Jau no 15. gadsimta tur valdījuši arābi, veidojot Omānas koloniju, līdz 19. gadsimta vidū pasludināja to par Zanzibāras sultanātu. Pagājušā gadsimta 60. gados Zanzibāra kļuva par konstitucionālu monarhiju, ko pārvaldīja Sultāns. Iedzīvotāju sastāvu pārsvarā veidoja afrikāņi, bet nelielu daļu arī arābi, kas bija krietni turīgāki par pārējiem salu iedzīvotājiem.
Reklāma
Lielā nevienlīdzība un politiskās intrigas radīja zanzibāriešu dusmas, un 1964. gada 12. janvārī apmēram 500 vāji apbruņotu afrikāņu dumpinieki uzbruka salas policijas iecirkņiem, vēlāk ieņemot arī lidostu un sultāna pili. Pēc 12 stundu ilgām apšaudēm un nemieriem dumpinieki ar revolūcijas vadītāju Džonu Okello priekšgalā izveidoja Revolucionāru padomi, kura par prezidentu iecēla Abeidu Amani Karumi. Zanzibāru pārsauca par Zanzibāras un Pembas Tautas Republiku.
Karume un viņa režīms Zanzibārā valdīja līdz 1972. gadam, kad oponenti prezidentu nogalināja. Tomēr Zanzibāra joprojām ir daļēji autonoma valsts Tanzānijas ietvaros, un tās prezidents bija arī revolūcijas organizētāja Karumes dēls Amani Abeids Karume.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
