Autors: Ieva Prauliņa
Avots: Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai ir piešķirts līdz šā gada 31.decembrim. Tas paredzēja, ka pašvaldība varēja regulēt Vecrīgā iebraucošo automašīnu skaitu, nosakot nodevu par iebraukšanu vecpilsētā.
Tā kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) nav atbalstījusi īpaša režīma zonas statusa darbības termiņa pagarināšanu Vecrīgas teritorijai turpmākajiem gadiem, tad no 2009.gada 1.janvāra Rīgas pašvaldība vairs nebūs tiesīga regulēt automašīnu iebraukšanu Vecrīgā, nosakot iebraukšanas maksu, un iebraukšanas kontroles sistēma tiks demontēta.
Lai saglabātu gājēju un velosipēdu priekšrocības un nepieļautu tranzīta satiksmi Vecrīgā pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma satiksmes organizēšanas uzņēmums RP SIA „Rīgas luksofors” ir izstrādājis ceļa zīmju uzstādīšanas shēmas satiksmes organizēšanai Vecrīgā no nākamā gada 1.janvāra. Shēmas izstrādātas, ņemot vērā Rīgas domes Satiksmes departamenta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, VAS „Latvijas valsts ceļi”, kā arī Vecrīgas caurlaižu izsniegšanas komisijas priekšlikumus. Shēmā paredzēts Vecrīgā palielināt gājēju un velosipēdu ielu skaitu, ar stabiņu palīdzību norobežot vairākas ielas transportlīdzekļu caurbraukšanas novēršanai un saglabāt Vecrīgai dzīvojamās zonas statusu. Gājēju un velosipēdu ielu skaits tiks palielināts līdz 35 ielām un to posmiem, kā arī gājējiem un velosipēdu satiksmei tiks atvēlēts Doma laukums. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem gājējiem un velosipēdistiem arī turpmāk visā Vecrīgas teritorijā būs priekšroka, savukārt automašīnu braukšanas ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km/h.
„Tā kā RAPLM atteica Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa pagarināšanu, no 1.janvāra Vecrīgā ar automašīnu varēs iebraukt ikviens, taču Vecrīgas teritoriju nebūs iespējams izmantot tranzīta satiksmei un sastrēgumu apbraukšanai. Operatīvā transporta, ielu uzturēšanas transporta, preču piegādes transporta un citu transportlīdzekļu piekļuve Vecrīgā tiks organizēta četros, savstarpēji atdalītos sektoros, tādējādi novēršot iespēju izmantot vecpilsētu caurbraukšanai,” informē Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs. Viņš norāda, ka transportlīdzekļu satiksmes organizācija pa sektoriem transportlīdzekļiem paredz iespēju izbraukt no Vecrīgas pa to pašu pusi, pa kuru transportlīdzeklis ir iebraucis vecpilsētā. Iebraukšanai un izbraukšanai no Vecrīgas autovadītāji varēs izmantot Poļu gāti, Grēcinieku ielu, Audēju ielu un Smilšu ielu.
Rīgas domes Satiksmes departaments ir aicinājis Ceļu policiju un Rīgas pašvaldības policiju no 1.janvāra Vecrīgā veikt pastiprinātu Ceļu satiksmes noteikumu un ceļa zīmju ievērošanas kontroli.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs norāda: „Rīgas pašvaldībai vairs nebūs tiesību noteikt pašvaldības nodevu par iebraukšanu Vecrīgā, nedz arī noteikt preču piegādes laikus Vecrīgas teritorijai, tāpēc no 1.janvāra preču piegāde transportlīdzekļiem ar pilnu masu zem 5 tonnām Vecrīgas teritorijā būs iespējama jebkurā diennakts laikā.”
Lai atbrīvotu Vecrīgu no ilgstošai stāvēšanai novietotiem transportlīdzekļiem, ir sagatavots arī Rīgas domes Saistošo noteikumu grozījumu projekts, kas paredz ierobežota skaita maksas stāvvietu ierīkošanu Vecrīgā. Šie noteikumi vēl jāizskata Rīgas domē, un pēc to pieņemšanas tie jāreģistrē RAPLM.
Šā gada 5. decembrī Rīgas dome saņēma vēstuli no RAPLM, kurā norādīts, ka ministrija nesaskata pamatojumu Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai. RAPLM vēstulē raksta, ka „īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai piešķirts ar mērķi nodrošināt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļas un vides aizsardzību”. Ministrija uzskata, ka „minēto mērķi iespējams sasniegt bez īpaša režīma zonas statusa pagarināšanas, izmantojot citos normatīvajos aktos noteiktos līdzekļus un nesaskata pamatojumu īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai.”
RAPLM vēstulē norāda, ka atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” ikvienas pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Ministrija vēstulē kā piemērus norāda Latvijas reģionu pilsētas- Ventspils, Kuldīgas, Cēsu, Liepājas, Jelgavas, Jaunjelgavas, Alūksnes, Bauskas, Daugavpils, Subates, Dobeles, Jēkabpils, Krāslavas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Limbažu, Ludzas, Saldus, Sabiles, Talsu, Valdemārpils, Tukuma un Kandavas pilsētu vēsturiskos centrus, kuriem arī ir noteikts valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statuss, bet „kuru pašvaldībām nav piešķirtas ekskluzīvas tiesības iekasēt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu to pilsētu vēsturiskajā daļā”. „Kaut arī minēto pilsētu pašvaldības tās administratīvajā teritorijā esošo pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzību nodrošina bez papildus līdzekļiem, pilsētu pilsētbūvniecības pieminekļi nav zaudējuši to kultūrvēsturisko vērtību un unikalitāti,” norāda ministrija.
A.Požarnovs norāda: „RAPLM bija pret Rīgas domes ierosinājumu samazināt bezmaksas viedkaršu izsniegšanu iebraukšanai Vecrīgas speciālā režīma zonā un vienlaicīgi izteica kritiku, ka šī speciālā režīma zona nav efektīva automašīnu skaita ierobežošanā. Vecrīgu pielīdzināt Latvijas reģionu pilsētu vēsturiskajiem centriem nav korekti, jo Vecrīga būtiski atšķiras gan tajā koncentrētā valsts iestāžu izvietojuma un to autotransporta ziņā, gan iedzīvotāju un viņiem piederošo automašīnu skaita ziņā, gan uzņēmējdarbības, Vecrīgas straujās attīstības ziņā un ar to saistītajiem remontdarbiem.”
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
