Radošā meistarklasē ikviens varēs noaust savu celaini

Autors: Vineta Žilinska
Avots: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība

2019. gada 9. februārī plkst. 11.00 Rīgas Kultūras centrā "Iļģuciems" notiks Tautas lietišķās mākslas studijas "Austra" meistarklase celaiņu aušanā.

Latviešu tekstila vēsture ir aizsākusies aizvēsturē, un aušana ir viena no vecākajām tautas mākslas nozarēm. Liecības par audumu daudzveidību un kultūru no 4. līdz 13. gs. ir atrastas arheoloģiskajos izrakumos. Šaurākie austie izstrādājumi ir prievītes un jostas, kuras auž dažādās tehnikās un viena no senākajām tehnikām ir aušana celos. Celi vai celu galdiņi ir no plēsta koka, kaula, metāla vai stingra kartona izcirsti kvadrātiņi ar caurumiņiem stūros.

Reklāma

Celu jostas ir stingras, izturīgas un viegli aužamas. Tās izgatavo no krāsainiem pavedieniem un ir sastopamas visos Latvijas novados. Ar celainēm sasēja kažoku, tērpu vai stiprināja zeķes. To izturības dēļ varēja izmantot saimniecībā kā grožus vai maisu sasiešanai. Mūsdienās, kad ir daudz jaunu izturīgu materiālu tehniskiem lietojumiem, celainēm ir rotājoša vērtība. Lai saglabātu senās prasmes, ikviens, kam ir interese un vēlme pašam darboties, var sev izgatavot prievīti, grāmatzīmi vai jostu, izmantojot šo seno aušanas tehniku.

Līdzi jāņem groda dzija dažādās krāsās un 10-12 celu galdiņi ˗ stingra kartona kvadrātiņi 5-7 cm ar četriem 0.5 cm lieliem caurumiņiem 1 cm no stūra. Celus no sava kartona varēs izgatavot arī uz vietas.

Nodarbību vadīs TLMS "Austra" vadītāja Aina Bernava.

Iepriekšēja pieteikšanās un papildu informācija pa tālruni 28335899.

Ieeja bez maksas.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

28. aprīlis vēsturē: Nodibina Eiropas stārķu pilsētu organizāciju (27.04.2021)

27.aprīlis vēsturē: atzīmē Latgales Kongresa dienu (24.04.2020)

Konkursa uzvarētājs Madars Dauškans: Ja nepiedalītos, tad nevinnētu (25.04.2024)

Antarktikas karaļi un imperatori – neveikli uz zemes, neapturami ūdenī (25.04.2024)

Dzīvesziņas un arodu sēta ielūdz uz 4. maija svinībām (25.04.2024)