Autors: Inga Pizāne-Dilba
Avots: Inga Pizāne-Dilba
Savu stāstu konkursam pieteikusi Inga Pizāne-Dilba, kas Vīnē pavadījusi skaistu Lieldienu laiku un baudījusi pavasari.
Uz Vīni (kopā ar vīru) lidojām pagājušā gada aprīlī, lai pavadītu tur Lieldienu brīvdienas un paciemotos pie manas draudzenes Elīnas, kura tur dzīvo jau krietnu laiciņu. Atlidojot laiks bija brīnišķīgs – caur lidostas plašajiem logiem mūs sveicināja saulrieta izkrāsotas debesis, bet, dodoties centra virzienā, lūkojām pilsētas vaigu jau nakts gaismā. Satikšanos nosvinējām, baudot austriešu vīnu, kas izrādījās ļoti labs.
Reklāma
Rīts mūs sveicināja saulains, un istabas logi lutināja ar pastkaršu cienīgiem skatiem, kas sauktin sauca laukā. Kā pirmo apmeklējām Naschmart Vienna krāmu tirdziņu, kur draudzene iegādājās filmiņu fotoaparātu, bet es – kā jau dzejniece – šķielēju uz vecajām rakstāmmašīnām, bet nosmējāmies, ka šāds suvenīrs būtu mazliet par smagu un lielu.
Tālāk devāmies uz baroka stilā celto Schönbrunn pili ar plašo parku, kurā ziedēja dzeltenās sniegpulkstenītes. Parks veda 60 m augstajā kalnā – uz vēsturisko skatu laukumiņu Gloriette ar brīnišķīgu skatu uz Vīni. Pēc pastaigas uzmundrinājām sevi ar kafiju centra kafejnīcā Cafe Europe, kur nogaršojām arī savu pirmo Vīnes ābolu "štrūdeli", kas garšoja ļoti labi un sulīgi. Tajā pašā dienā iegājām manis noskatītajā grāmatas veikalā "Shakespeare & Company", kur iegādājos P. Smith grāmatu "Just Kids".
Otrās dienas rītu sākām ar vārītām olām, jo kā tad bez tām Lieldienu rītā? Katrs izkrāsoja savu olu, kā nu mācēja – un tad pievērsāmies tradicionālajām olu kaujām. Lieldienu rītu turpinājām ar pastaigu gar Donavas kanālu, kura sienas bija klātas ar grafiti. Darbu līmenis bija ļoti dažāds – no "baloniņa iemēģināšanas" līdz elpu aizraujošiem mākslas darbiem. Pastaiga, kā izrādījās, mūs aizveda uz pilsētas parku Stadtpark, kur baudījām ziedošu koku mākoņus. Šķiet, ka tajā brīdī arī paši mazliet atplaukām. Tālāk apskatījām slavenā arhitekta Hundertwasser ēkas un muzeju. Pierunāju ceļabiedrus pie reizes apskatīt arī japāņu fotogrāfes Kawauchi fotoizstādi, un pēc tās Elīna mums uzsauca pa Mocarta liķierītim. To droši var pirkt kā suvenīru – ļoti salds un garšīgs!
Pēc tam kāpām tramvajā, lai dotos uz Belvedere parku. Izkāpjot pieturā, sapratu, ka esmu pazaudējusi vienu pirkstaini (ceru, ka uz atgriešanos). Nākamo kafiju (jā, esam lieli kafijmīļi) baudījām Cafe Central, kas ir ļoti iecienīta kafejnīca, un uz to rindā stāvējām kādas 15 min. Vareni skaistas kūku letes, klaviermūzika, taču diezgan mazi galdiņi un gaisotne pat drusku par skaļu.
Trešo dienu iesākām ar pastaigu pa Burggarten un citām ievērojamām vietām, un, sajūtot sagurumu un izsalkumu, pamielojāmies ar Vīnes šniceli un mandarīnu punšu restorānā Einstein. Vakara plāns bija apskatīt Vīni no putna lidojuma, un tas mums izdevās, nokļūstot Donavas tornī. Vērojām pilsētu 160 m augstumā, baudot kafiju restorānā, kas griezās ap savu asi. Turklāt griežoties mainījās ne tikai pilsētas skati, bet arī laikapstākļi – no saulaina līdz sniegputenim.
Ceļojums – izdevies. Jutāmies Vīnes bagāti un atpūtušies.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
 (1).png "Svinam Vācijas futbola vasaru Europcar")
