11. jūlijs vēsturē: Uz visām ASV banknotēm sāk drukāt «Mēs ticam Dievam»

Ikviens, kas turējis rokās Amerikas Savienoto Valstu dolāru banknoti (vai banknotes) un šai naudai pievēris kaut nedaudz uzmanības, visticamāk, ir pamanījis uzrakstu "In God We Trust" jeb "Mēs ticam Dievam". Tomēr šis teikums ir ne tikai uzraksts uz bankonotēm, tā ir arī oficiālā Amerikas Savienoto Valstu devīze.

Pirmo reizi šī devīze tika izmantota 1866. gadā, kad tā bija atrodama uz jauna veida monētām. Šie vārdi ir aizgūti no ASV himnas pēdējiem vārdiem "ja mūsu mērķis ir taisns, mums jādodas iekarot. Un lai šie vārdi būtu mūsu motto "Mēs ticam Dievam".  Tomēr pagāja vēl gandrīz gadsimts līdz šie vārdi kļuva par oficiālo valsts devīzi - un, cita starpā, tika pieņemts likums frāzi drukāt uz visām ASV dolāru bankonktēm.

Protams, vienā no pasaules demokrātijas šūpuļiem ne reizi vien ir apstrīdēts vai reliģijas pārstāvim būtu jāatrodas uz naudas zīmēm vai arī vispār - jābūt daļai no nacionālā moto. Daudzi uzskata, ka tas ir pretrunā ar ASV Konstitūciju, kas nosaka valsts nošķirtību no baznīcas. Tomēr tiesa vienmēr lēmusi, ka uzraksts ir patriotisku nolūku vadīts, nevis uzskatāms par pamudinājumu uz reliģisko uzskatu uzspiešanu.

ASV moto gan līdzības saskatāmas arī Latvijas himnā, kas saka "Dievs, svētī Latviju".

---------------------------------------------------------------------------------------


11. jūlijs vēsturē: 1918. gadā uz neilgu laiku tiek atjaunota Lietuvas karaliste un ievēlēts karalis

Ikvienai karalistei ir nepieciešams karalis – un tieši 11.jūlijā, 1918.gadā, kas pazīstams arī kā Latvijas neatkarības atjaunošanas gads, Lietuvas Padome par nākamo Lietuvas karali Mindaugu II ievēlēja vācu firstu Vilhelmu fon Urahu (1864—1928).

Vēl pirms šā notikuma, 1918. gada 16. februārī Lietuvas Padome parakstīja Lietuvas Neatkarības aktu par demokrātiskas Lietuvas valsts atjaunošanu. Līdz ar to Lietuva atteicās no Polijas—Lietuvas ūnijas. Pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas, tā paša gada 3. martā, Padomju Krievija atteicās no pretenzijām uz Lietuvas teritoriju. Līdz ar to, 1918. gada 23. martā Vācijas ķeizars Vilhelms II atzina Lietuvas neatkarību balstoties uz 11. decembra deklarācijas tekstu. Lai īstenotu Lietuvas aliansi ar Vāciju, 1918. gada vasarā tika izveidota Lietuvas karaliste.

Savukārt kad 1918. gada oktobrī jaunā Vācijas valdība atzina pilnīgu Lietuvas neatkarību, 2. novembrī Lietuvas valsts padome atcēla lēmumu par karaļa Mindauga II ievēlēšanu un pieņēma Lietuvas pagaidu satversmi. Pēc 1918. gada Novembra revolūcijas Vācijas impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja Augustīnu Voldemāru.

1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā Daugavpilī izveidoja Padomju Lietuvas valdību Vinca Mickeviča-Kapsuka (Vincas Mickevičius-Kapsukas) vadībā, kas pasludināja Lietuvas SPR dibināšanu. 5. janvārī Sarkanā armija ieņēma Viļņu, Lietuvas valdība pārcēlās no Viļņas uz Kauņu, kur kopā ar vācu karaspēka vienībām februārī apturēja padomju uzbrukumu. 1919. gada 19. aprīlī Polijas karaspēks ieņēma lielinieku nodibinātās Lietuvas—Baltkrievijas PSR galvaspilsētu Viļņu. 1920. gada 12. jūlijā Krievija parakstīja miera līgumu ar Lietuvu.

Pats Vilhelms fon Urahs bija vācu firsts, Urahas hercogs un Virtenbergas grāfs, kuru 1918. gada 11. jūlijā ievēlēja par Lietuvas karali ar vārdu Mindaugs II. Viņš nekad nestājās amatā, jo Vācija notikušās vēlēšanas neatzina. Ielūgums Uraham kļūt par karali tika atsaukts 1918. gada novembrī. Viņš bija arī pretendents uz Monako valdnieka troni, taču pēc Francijas spiediena, kura nevēlējās šai amatā redzēt vācu princi, 1911. gadā ar speciālu likumu par troņmantinieku pasludināja Šarloti, kuru adoptēja princis Alberts I. 1913. gadā viņš bija arī viens no pretendentiem uz Albānijas karaļa troni.

---------------------------------------------------------------------------------------

11. jūlijs vēsturē: Mongolija svin savu Neatkarības dienu

Foto: gadventures.com

1921. gada 11. jūlijā neatkarību no Ķīnas ieguva valsts, kurā zirgu ir 13 reizes vairāk kā cilvēku, uz katru iedzīvotāju ir 35 aitas un vēl joprojām plaši izplatīta ir dzīvošana jurtās. Šodien vienu no savām Neatkarības dienām sāk atzīmēt Mongolija.

Mongolija ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krieviju un Ķīnu. Kaut gan tā ir 19. lielākā valsts pasaulē, to apdzīvo tikai aptuveni 2,8 miljoni iedzīvotāju un teju puse no tiem dzīvo Mongolijas galvaspilsētā Ulanbatorā. Tā ir visretāk apdzīvotā valsts pasaulē – 1,8 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Lielākais Mongolijas slavas mirklis bija 12. gadsimts, kad 1206. gadā pie varas nāca slavenais Čingishans, kas izveidoja milzīgo mongoļu impēriju, kas stiepās no Kijevas Krievzemē līdz pat Vjetnamai un Irānai. Pēc viņa nāves impēriju sadalīja četrās karalistēs, taču ķīniešu iebrukums tās skāra smagi un atsvieda valsti pāris gadsimtus atpakaļ. Nākamajos gadsimtos par varu cīnījās dažādi grupējumi un valdnieki. Pēdējais mongoļu hans mira 1964. gadā.

1911. gadā Mongolija pasludināja neatkarību, taču pēc Oktobra revolūcijas Krievijā 1919. gadā valstī iebruka Ķīnas karaspēks, kas gan tur neuzkavējās ilgi, jo tos padzina krievi. Sākās krievu laiki Mongolijā, jo kaimiņvalsts guva plašu teikšanu visos šīs valsts procesos.

11. jūlijs tiek atzīmēts tikai kā viena no Neatkarības dienām, jo 1921. gada 11. jūlijā Mongolija ieguva neatkarību no Ķīnas, taču 26. Novembrī tiek atzīmēta Mongolijas pirmās Konstitūcijas pieņemšana, kas noveda pie Mongolijas Republikas izveides. Jūlijā neatkarības svētki tiek svinēti katru gadu no 11. līdz 13. jūlijam rīkojot tradicionālo Naadam festivālu.

Naadam ir Mongolijas lielākais festivāls, kurā visa uzmanība tiek veltīta populārākajiem Mongolijas sporta veidiem – mongoļu cīņas mākslai,  jāšanas sacensībām un loka šaušanai. Festivāls sākas ar skaistu ceremoniju, kurā piedalās tradicionālajos kostīmos tērpti dejotāji, atlēti, jātnieki un muzikanti. Kā arī visā valstī šajā dienā galdā tiek celts mongoļu tradicionālais ēdiens Hušuri – eļļā cepti mīklas plāceņi, kuros ir sakapāta aitas gaļa.

Viens no objektiem ,kas noteikti jāapskata, atrodoties Mongolijā, ir Gobi tuksnesis. Šis ir viens no lielākajiem tuksnešiem pasaulē  un tas ir apveltīts ar lielu ainavu dažādību. Piemēram, Gobi tuksnesī ir atrodams arī ledājs, kas ir dīvainākā dabas parādība Mongolijā.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
 Kamermūzikas koncerts „Duo Arnicans” Valmieras TIC
7.oktobrī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā izskanēs kamermūzikas koncerts „Duo Arnicans”. | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 19.09.2018 - 23.09.2018 Bagātīgs un nesteidzīgs brančs Mārupē! Hercogs Mārupe
Katru svētdienu no 11:00-15:00 – brīvdienu vēlās brokastis. Piedāvājumā plašs siltās un aukstās bufetes klāsts, glāze prosecco un svaigi | Skatīt vairāk
19 EUR
Kuklačova Maskavas Kaķu teātris Valmieras TIC
11. oktobrī Valmieras Kultūras centrā norisināsies jaunā izrāde „Klauns un kaķi''. | Skatīt vairāk
Park restorāna rudens piedāvājums! Bellevue Park Hotel Riga
Palutiniet savas garšas kārpiņas ar Park restorāna rudens piedāvājumu! Mūsu šefpavārs Aleksandrs ir sagatavojis īsti rudenīgas garšas. | Skatīt vairāk
no 17 EUR
Tez Tour
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
Populārakie piedāvājumi
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI
Baltijas tūrisma objekti

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.20831418sec.