25. augusts vēsturē: Pirms teju 200 gadiem Ņujorkas laikraksts «The Sun» publicē informāciju, ka uz mēness atklāta dzīvība

To, ka uz mēness dzīvības nav, šobrīd mēs zinām gana droši. Tomēr pirms 200 gadiem – 1835.gadā cilvēki par to nebija tik pārliecināti… Tāpēc, brīdī, kad viens no laikrakstiem – Ņujorkas "The Sun" publicēja pirmo (kopumā sešu rakstu sēriju) rakstu par to, ka uz mēness eksistē dzīvība, teju ikviens tam arī ticēja.

Šobrīd laikraksta publicētos stāstus dēvē par "lielo mēness mānīšanu" jeb "The Great Moon Hoax". Šie stāsti tika pārpublicēti no Edinburgas Zinātņu žurnāla, kur pāris slaveni tā brīža astronomi apgalvoja, ka ir ieguvuši pierādījumus par dzīvības formu eksistēšanu uz mēness. Pašu rakstu sarakstījis bija Andrejs Grants, kurš bija Sera Džona Heršela kolēģis. Rakstā tika apgalvots, ka Heršels 1834.gadā aizceļojis uz Dienvidāfriku, izveidojis observatoriju ar tam laikam netipiski spēcīgu teleskopu un ieraudzījis dažādas dzīvības formas – to starpā arī vienradžus, divkājainus bebrus, kā arī cilvēkiem līdzīgus sikspārņus. Šie raksti arī piedāvāja gana skaidru un ticamu mēness ģeogrāfiju, norādot masīvos krāterus, ūdens pilnas upes un pat veģetāciju.

Tobrīd laikraksts bija viens no jauniem laikrakstiem, kas centās piesaistīt savus lasītājus ar interesantu un aprakstoša stila saturu. Protams, publicējot rakstus par dzīvības atrašanu uz mēness, laikraksts arī sev piesaistīja ļoti lielu lasītāju skaitu un pārdošanas apjomi ievērojami cēlās. Publicētais bija interesants un neviens cits par to neziņoja. Vienīgā problēma… Tie bija meli.  Pats Edinburgas Zinātnes žurnāls publikācijas par šo bija pārtraucis veikt jau pāris gadus iepriekš. Pats laikraksts arī to zināja un, iespējams, publikācijas par dzīvību uz mēness, mēģināja piedāvāt kā satīru, jo ap šo laiku noritēja lielas un biežas diskusijas par dzīvības iespējamību uz mēness – un kāds mācītājs, savās grāmatās, kas kļuva par bestselleriem, apgalvoja, ka uz mēness dzīvo vismaz 4,2 miljardi dzīvību.

Lai nu kā, laikraksta lasītāji neuzķēra satīru un publicētajiem stāstiem ticēja. Tiem ticēja arī citi zinātnieki, kas centās izpētīt stāstu dziļāk. Tomēr tā paša gada septembrī – gandrīz mēnesi pēc stāstu publikācijas, laikraksts atzinās, ka publicētie stāsti ir meli. Taču tas nekaitēja laikrakstam, jo cilvēki bija pārsteigti par visu šo lietu un tāpat turpināja pirkt un lasīt "The Sun". "The Sun" turpināja iznākt līdz pat 1967.gadam.

--------------------------------------------------------------------------------------

25. augusts vēsturē: tiek dibināta Havana

Foto: ralphlauren.com

Havana ir ne tikai Kubas galvaspilsēta, bet arī valsts nozīmīgākā ostas pilsēta un komerciālais centrs. Havanā dzīvo aptuveni 2,1 miljoni iedzīvotāju, tāpēc tā ir lielākā pilsēta visā Karību reģionā. Tieši šodien šī kolorītā pilsēta svin savu 517 gadadienu.

Vietā, kur tagad atrodas Havana, eiropieši pirmo reizi nonāca 1509. gadā. Tā bija spāņu ekspedīcija Sebastjana de Okumpo vadībā. Sākotnēji Havana bija tikai osta un atradās nedaudz citā vietā.  Havanu 1515. gadā dibināja spāņu konkistadors Djego Velaskess Kveljars Kubas dienvidu piekrastē netālu no vietas, kur mūsdienās atrodas Batabano. 1519. gadā Havana tika izveidota nedaudz uz ziemeļiem, vietā, kur tā atrodas mūsdienās.

Visos laikos Havanas pilsēta ir bijis gards kumoss ne tikai dažādu valstu ekspedīcijām, bet arī pirātiem. 16. gadsimtā Havanai regulāri uzbruka pirāti, savukārt 1555. gadā franču pirāti Havanu iekaroja, izlaupīja un nodedzināja. Tāpēc turpmāk spāņi, kam šajā laikā Havana piederēja, sāka celt nocietinājumus, lai aizsargātu pilsētu. Mūsdienās šie nocietinājumi ir populārs tūrisma apskates objekts, un tie ir iekļauti  UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

1607. gadā Havana kļuva par Spānijas Kubas kolonijas galvaspilsētu, un par galveno Spānijas ostu Jaunajā pasaulē. 18. gadsimtā tika uzcelta Havanas katedrāle. Vairāk kā 400 gadus pēc Havanas dibināšanas, 1902. gadā, Kuba ieguva neatkarību no Spānijas un Havana kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.

20. gadsimta sākumā Havana bija iecienīts amerikāņu tūristu galamērķis. Havanā ienākumi no kazino bija pat lielāki nekā Lasvegasā. 1959. gadā, kad notika Kubas revolūcija, beidzās arī šis Havanas "zelta laikmets".

Arī mūsdienās Havanā tūristi ir laipni gaidīti. Kopš ASV ir atjaunojusi  diplomātiskās un tūrisma attiecības ar Karību jūras lielāko salu, tā ir pašreizējais pasaules "karstais" tūrisma objekts visās šī vārda nozīmēs. Palielinājies un arvien aug lidojumu skaits uz Kubu no ASV, tāpat Kubā darbu atsākušas vairākas amerikāņu viesnīcu ķēdes.  Kuba ir lieliska vieta, kur aizbēgt no ziemas pelēcības, jo tur viss ir košs un krāsains – skaistas pludmales ar tirkīzzilu jūru un palmām gar ziemeļu krastu, brīnišķīgā Havana un salīdzinoši zemās cenas dzīvošanai to padara par ideālu atpūtas vietu.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Vieta Jūsu pasākumam TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
Latvija
Autobusu noma - MB Sprinter (19 sēdvietas) AP SAULI
Piedāvājam nomāt mūsu jauno luksus klases mikroautobusu - Mercedes Benz Sprinter ar 19 sēdvietām! Ideāls mazām ceļotāju grupām, kas augsti vērtē | Skatīt vairāk
Višķu estrāde un stadions TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
SLĒPOŠANAS BĀZE “EGĻUKALNS” TAKA
Slēpošanas bāze “Egļukalns” piedāvā izklaidēties trīs trasēs: slaloma trase ar vairākiem tramplīniem, ģimenes un kameršļūkšanas (snow-tube). | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.10640693sec.