12. septembris vēsturē: Dzimis Hudzona līča atklājējs Henrijs Hudzons

Ja sanācis lūkoties Ziemeļamerikas kartē, tad noteikti Kanādas teritorijā pamanīta milzīga ūdens teritorija, kas izmēra ziņā ir aptuveni 20 Latvijas lielumos. Šo ūdens teritoriju, kuru mierīgi varētu dēvēt par jūru, sauc par Atlantijas okeānam piederošo Hudzona līci.

Hudzona līča kopējā platība ir 1 2300 000 kvadrātkilometru (salīdzinājumam - Latvijas teritorija ir aptuveni 64 tūkstoši kilometru). Tā garums ir ap 1370 km, platums — 1050 km. Līcis ir līdz 258 m dziļš. Ledus sega turas no oktobra līdz jūlijam.

Līcis nodēvēts tā atklājēja, Henrija Hudzona (jeb Hadsona) vārdā. Henrijs Hudzons, dzimis 1570. gada 12. septembrī, bija angļu jūrasbraucējs Anglijas un Nīderlandes dienestā.

Par Hudzona dzīvi ir fragmentāras ziņas. Lielu daļa no Hudzona komandēto ceļojumu mērķiem bija atrast ziemeļu jūras ceļu uz Ķīnu. 1607. gadā angļu Maskavijas kompānijas uzdevumā Hudzons apceļoja Grenlandes austrumu krastu un Svalbāru. 1608. gadā Austrumindijas un Maskavijas kompānijas uzdevumā nokļuva līdz Novaja Zemļas arhipelāgam. Nākamajā gadā nīderlandiešu Austrumindijas kompānijas uzdevumā izpētīja mūsdienu ASV austrumu piekrasti, to atzīmēdams kartē. Pa Hudzonas upi, kas nosaukta viņa vārdā, sasniedza vietu mūsdienu Olbani pilsētas rajonā.

1610. gadā devās, kā vēlāk izrādījās, savā pēdējā ceļojumā. Cenzdamies sasniegt Ķīnu, pa Deivisa un viņa vārdā nosaukto Hudzona šaurumu iekļuva Hudzona līcī, kur izpētīja tā austrumu piekrasti. Pienākot ziemai, komanda izcēlās Džeimsa līča krastā un pārziemoja. Pavasarī Hudzons gribēja turpināt ceļu uz rietumiem, tomēr kuģa komanda sadumpojās. Hudzona liktenis precīzi nav zināms, jo vēlāk informāciju sniedza ieinteresētas personas. Pēc to stāstījuma Hudzons kopā ar dēlu un dažiem piekritējiem ticis iesēdināts laivā un pamests. Viņa tālākais liktenis nav zināms un pēdējoreiz redzēts 1611. gada pavasarī.

----------------------------------------------------------------------------------

Tiek nodibināta Baltijas Antante

Baltijas Antante bija līgumiska vienošanās starp trim Baltijas valstīm (Latviju, Lietuvu un Igauniju), kas paredzēja starpvalstu sadarbību un saprašanos dažādos jautājumos. Antantes līgums tika parakstīts 1934.gadā.

Lai arī formāli Antante tika nodibināta tikai 1934.gadā, idejas un tām sekojošas sarunas par šādu savienību norisinājās jau vairāk nekā piecpadsmit gadus pirms tam. Jau 1919. gadā Tallinā notika Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas valstu valdības vadītāju un ārlietu ministru konference, lai izstrādātu vienotu nostāju miera sarunām ar Padomju Krieviju. Nākamajā konferencē, kas notika Igaunijas pilsētā Tartu no 29. septembra līdz 1. oktobrim, nolēma neuzsākt separātas miera sarunas un nenoslēgt separātus miera līgumus. Jau 1920.gadā tika nolemts veidot Baltijas Antanti (Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas veidolā), taču Lietuvas - Polijas konfliktu dēļ, lēmums netika īstenots. 1920. gada rudenī Polija bija okupējusi Viļņas apgabalu. Savukārt 1923. gadā Tautu Savienība atzina Polijas tiesības uz Viļņas apgabalu. Līgums starp trim Baltijas valstīm tika parakstīts tikai 1934.gadā, 12. septembrī, kad Ženēvā, Tautu Savienības sesijas laikā, Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Vilhelms Munters, Lietuvas Ārlietu ministrs Stasis Lozoraitis un Igaunijas Ārlietu ministrs Juliuss Seljamā parakstīja līgumu par savienības izveidi.

Noslēgtais līgums paredzēja attīstīt sadarbību starp Baltijas valstīm un veicināt miera uzturēšanu un nodrošināšanu, saskaņojot savu ārpolitiku Tautu Savienības Pakta principu garā. Visas trīs valdības apņēmās saprasties tajos ārējās politikas jautājumos, kuriem ir kopēja nozīme, un savstarpēji sniegt politisku un diplomātisku palīdzību savos starptautiskos sakaros. Puses nolēma arī nodibināt visu triju valstu ārlietu ministru periodiskas konferences, kurām regulāri jānotiek vismaz divas reizes gadā pārmaiņus katras valsts teritorijā.

Trīsdesmito gadu beigās Polija, piedraudot Lietuvai ar karu, panāca tās piekrišanu Viļņas apgabala okupācijai. Šajā laikā Viļņas apgabalā dzīvoja 457 000 cilvēku, no kuriem poļi bija 39,37%, ebreji 34,16% un lietuvieši 19,23%. Pārējo iedzīvotāju daļu veidoja baltkrievi, krievi, tatāri u.c. 1939. gada beigās apgabalā papildus bija reģistrēti 18-25 000 kara bēgļu. Viļņas pilsētā dominēja poļi (64,6%) un ebreji (28,2%).

Tāpat, neraugoties uz izveidoto diplomātisko savienību starp trim Baltijas valstīm, neatrisinātā Viļņas jautājuma dēļ neizdevās izveidot trīs valstu militāro savienību. 1935. gada pirmajā pusē Lietuva lūdza Latvijas un Igaunijas atbalstu sakarā ar attiecību saasināšanos ar Vāciju, Klaipēdas apgabala piederības dēļ. Latvija un Igaunija atbalstīja Lietuvas centienus 1935. gadā, apņemoties neslēgt neuzbrukšanas līgumus ar Vāciju, ja tā nepiekritīs noslēgt to arī ar Lietuvu. Tomēr 1939. gada martā, kad Vācija ultimatīvā veidā pieprasīja Lietuvas atteikšanos no Klaipēdas apgabala, Baltijas sabiedrotie atteicās Lietuvai palīdzēt.

Pat pēc Molotova - Ribentropa pakta parakstīšanas un Otrā pasaules kara sākuma, Baltijas valstis nespēja vienoties par aktīvu kopēju rīcību. Igaunija un Latvija nepieņēma Lietuvas 1939. gada 6. septembra priekšlikumu sasaukt Baltijas Antantes konferenci un tā notika tikai decembrī - kad jau padomju savienības karaspēks bija izvietots Baltijas valstīs.

Pēdējā Baltijas ārlietu ministru konference notika Rīgā no 1940. gada 14 – 16. martam. 11. konferencē pārsvarā tika apspriesti ekonomiskas dabas jautājumi, pētot iespējas, kā visas valstis kopīgu varētu pārvarēti kara izraisīto blokādi. Tika apsvērtas iespējas attīstīt satiksmi caur Somiju un Zviedriju, lai sasniegtu Rietumus. Lietuvā un Latvijā iekšējo nestabilitāti vairoja Valsts Prezidentu un armijas vadītāju savstarpējie konflikti. Problēmas ar PSRS bāzēm bija satuvinājušas Baltijas valstis.

1940. gada maijā PSRS sāka konfliktu ar Lietuvu par it kā pazudušiem padomju karavīriem, kas noveda pie Lietuvas delegācijas izsaukšanu 8. jūnijā uz Maskavu un valsts okupācijas. 1. jūlijā Latvija anulēja 1934. gadā noslēgto Baltijas Antantes līgumu.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Autobusu noma - MB Sprinter (19 sēdvietas) AP SAULI
Piedāvājam nomāt mūsu jauno luksus klases mikroautobusu - Mercedes Benz Sprinter ar 19 sēdvietām! Ideāls mazām ceļotāju grupām, kas augsti vērtē | Skatīt vairāk
Latvija
Ģimenes atpūta Jūrmalā Lielupe by SemaraH Hotels
Atpūta ģimenei: izmitināšana, brokastis, Wellness centra un Kids Club apmeklējums, vakariņas | Skatīt vairāk
102 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 10.11.2018 - 22.11.2018 „Tele2” izstāde „Latvijas alfabēts” Valmieras TIC
Līdz 21.novembrim Valmieras Kultūras centrā apskatāma „Tele2” izstāde „Latvijas alfabēts”, kurā redzamas Latvijas ainavas no putna lidojuma, kas | Skatīt vairāk
Plašas un gaišas konferenču telpas Rīgā! Bellevue Park Hotel Riga
Vai tā būtu prezentācija vai svinīgs bankets, konference vai neliela sanāksme, Bellevue Park Hotel Riga konferenču un banketa centrs nodrošinās Jūs ar | Skatīt vairāk
no 100 EUR

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.57820797sec.