9.oktobris vēsturē - Polija okupē Viļņu

Lai arī šobrīd ir grūti iedomāties, ka Lietuvas galvaspilsēta Viļņa varētu būt kas cits, nevis Lietuvas galvaspilsēta, vēl 100 gadus atpakaļ par Viļņu (un arī tās apriņķi) norisinājās ilgi strīdi - un uz vairākiem laika posmiem tā pat nonāca Polijas sastāvā.

Viļņa kā pilsēta pirmoreiz pieminēta 1323. gadā Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina vēstulēs, kad Ģedimins šeit uzcēla koka pili. Pirms šīs pils uzcelšanas, Ģedimina galvaspilsēta bija Traķu apkārtnē, taču medību laikā viņš sapnī redzējis dzelzs vilku. Viņš prasījis saviem padotajiem ko viņa sapnis varētu nozīmēt un tie teica, ka tas nozīmē, ka šeit izaugs varena pilsēta, kuras slava būs dzirdama kā vilka gaudošana tālu pasaulē. Ģedimins licis šeit dibināt jauno pilsētu un jau 1325. gadā Ģedimins to pieminējis par savu galvaspilsētu, aicinot Hanzas pilsētu iedzīvotājus apmesties pilsētā. 1387. gadā Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis Jagailis (Jagailis bija pēdējais pagānu valdnieks viduslaiku Lietuvā) piešķīra Viļņai pilsētas tiesības.

Vēlākos gados rakstos Viļņa jau sāka tikt aprakstīta kā Lietuvas galvenā pilsēta un aptuveni 100 gadus vēlāk te tika uzcelti lieli nocietinājumi. Polijas-Lietuvas personālūnijas laikos Viļņa vislielāko uzplaukumu sasniedza, kad Polijas-Lietuvas karaļa Sigismunda I laikā tā kļuva par karaļa galma pilsētu. Tomēr šo pilsētu 1655.gadā krievi ieņēma un nopostīja.

Viļņa nokļuva Krievijas sastāvā, vēlāk to ieņēma Napoleona karaspēks, bet arī tas ar laiku atkāpās. Pilsētai bija liela nozīme kā poļu kultūras centram, kas darbojās Viļņas Universitātē. Pirmā pasaules kara laikā Viļņa nonāca vācu okupācijā. Pēc Vācijas sakāves karā, sākās lielākās politiskās neskaidrības un pilsēta vairākkārt mainīja savu piederību. 1918. gada 16.februārī Viļņā tika proklamēta neatkarīgā Lietuvas valsts un vēlāk to vācu karaspēks pameta, atstājot poļu kontrolē.

Savukārt jau 1919. gada 5. janvārī pilsētu ieņēma Sarkanā armija, no Daugavpils tika pārvietota komunistu valdība V.Mickēviča-Kapsuka vadībā un 27. februārī tika deklarēta Lietuvas-Baltkrievijas PSR (saīsināti — Litbel) nodibināšana ar galvaspilsētu Viļņu. Poļu-boļševiku kara laikā pilsētu 1919. gada 19. aprīlī ieņēma poļu karaspēks. 1920. gada 14. jūlijā boļševiki pilsētu atguva. Pa to laiku, kad ar boļševiku sakāvi beidzās kauja par Varšavu, Lietuva un Padomju Krievija 1920. gada 12. jūlijā bija noslēgusi miera līgumu, kurā Viļņa tika atdota lietuviešiem. 1920. gada 7. oktobrī Lietuva un Polija noslēdza Suvalku līgumu. Tomēr, saskaņojot rīcību ar tā brīža Polijas valsts vadītāju Pilsudski, 1920. gada 9. oktobrī pilsētu ieņēma poļu karaspēks.

Tika nodibināta Centrāllietuvas republika, kura 1922. gadā pēc t. s. Viļņas Seima lēmuma tika iekļauta Polijā, īstenojot Pilsudska centienus atjaunot 18.gs beigās esošo valsti. Lietuva līdz tā saucamajam Polijas ultimātam (Polijas prasība atjaunot diplomātiskās attiecības un atteikties no Viļņas) 1938. gadā neatzina Viļņas iekļaušanu Polijā, arī tās konstitūcijā Viļņa bija minēta kā valsts galvaspilsēta, bet Kauņa (faktiskā valsts galvaspilsēta starp pasaules kariem) bija tikai "pagaidu" galvaspilsēta. Šis t. s. Viļņas jautājums ļoti bremzēja veiksmīgu reģiona valstu sadarbību, ko prasmīgi izmantoja PSRS.

2. pasaules kara sākumā, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pilsētu 1939. gada 19. septembrī ieņēma padomju karaspēks, un pilsēta tika pievienota Baltkrievijas PSR. 1939. gada 10. oktobrī tika parakstīts Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS ar kuru Viļņas apgabals tika atdots Lietuvai (savukārt Lietuvai bija jāatļauj PSRS izveidot karabāzes Lietuvas teritorijā). 1939. gada 27. oktobrī pilsētā ienāca Lietuvas karaspēks.

1940. gada jūnijā Viļņu līdz ar visu Lietuvu okupēja PSRS un drīz iekļāva PSRS, Viļņa kļuva par Lietuvas PSR galvaspilsētu. Pilsēta atradās vācu okupācijā no 1941. gada 23. jūnija līdz 1944. gada 13. jūlijam, taču tuvojoties padomju armijai, poļi sāka sacelšanos pret vācu karaspēku. Kad pilsētu ieņēma padomju karaspēks, sacelšanās dalībnieki tika internēti. Pēc 2.pasaules kara tika pieņemts lēmums par poļu iedzīvotāju deportāciju (t. s. repatriāciju) uz Poliju.

1990. gada 11. martā Lietuvas PSR AP pieņēma neatkarības deklarāciju.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
“Rozenštrauha gadsimts” Jēkabpils TIC
17.08.2018 plkst. 20.00 Krustpils brīvdabas estrādē 100 gadu jubilejas koncerts “Rozenštrauha gadsimts”. | Skatīt vairāk
Latvija no 3 EUR
NORMUNDS RUTULIS / VĒL VIENS LAIMĪGS RĪTS Miķelis
Aicinām ciemos uz MIĶELI pašā vasaras pilnbriedā - 6.jūlijā,kad pie mums,Mūsas upes krastā dzirdēsim skanam skaistākās dziesmas Normunda Rutuļa | Skatīt vairāk
8 EUR
Latvijas Simtgades ZAĻUMBALLE Jēkabpils TIC
Simts dienas pirms Latvijas simtās dzimšanas dienas – 11.augustā, Jēkabpilī, Kena parkā notiks Latvijas simtgades zaļumballe! | Skatīt vairāk
Park restorāna vasaras piedāvājums! Bellevue Park Hotel Riga
Nobaudiet mūsu šefpavāra sagatavoto vasaras trīs kārtu ēdienkarti. Park restorāns atrodas Bellevue Park Hotel Rīgas 1. stāvā un piedāvā arī | Skatīt vairāk
17 EUR

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.28324509sec.