Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/visitberlin.de/Wikipedia.org
Pēc kara, kad PSRS un Rietumi 1945. gadā sadalīja Vāciju krievu (austrumos) un angļu/franču (rietumos) okupācijas zonās, 1949. gadā tika nodibinātas divas Vācijas – Vācijas Federatīvā republika rietumos un Vācijas Demokrātiskā republika (VDR) austrumos. Komunistiem aši tapa skaidrs, ka nepieciešama stingri slēgta robeža, jo bēgļu skaits uz Rietumiem kļuva visai iespaidīgs.
Tika uzbūvēts Berlīnes mūris, kas 28 gadus, no 1961. gada 13. augusta līdz 1989. gada 9. novembrim, atdalīja Rietumberlīni no Austrumvācija. Mūra kopgarums bija 155 kilometri, no kuriem 43,1 kilometri bija izbūvēti caur Berlīnes pilsētu. Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju.
Reklāma
Mūra celtniecība tika uzsākta, balstoties uz lēmumu, kuru pieņēma VDR Tautas palāta 1961. gada 11. augustā. 13. augustā Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Austrumberlīni un Rietumberlīni, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem. VDR robežsardzes vīriem tika izdota pavēle šaut uz cilvēkiem, kas mēģina šķērsot Berlīnes mūri. Nošauto cilvēku skaits, kas neveiksmīgi mēģināja to šķērsot, pēc dažādas informācijas variē no 136 līdz 245.
Vairāk nekā divus gadus pēc tā celtniecības, 1963. gada 20. decembrī, Rietumberlīnes iedzīvotājiem pirmo reizi tiek sniegta atļauja šķērsot Berlīnes mūri. Ap 4000 cilvēku tika sniega atļauja veikt ceļojumu no vienas Berlīnes puses līdz otrai. Pēc zīmīgā notikuma, tika izsniegtas aptuveni 170 000 vienas dienas caurlaides, lai tie varētu apmeklēt savus tuviniekus.
Ņemot vērā faktu, ka robežu bija šķērsojuši tik daudz cilvēku un formāli robeža vairs nepastāvēja, 1989. gada 10. novembrī cilvēki individuāli sāka dauzīt mūri un to vietām nojaukt. Simtiem tūkstoši cilvēku sēdēja uz mūra un kala to ar āmuriem un dzelkšņiem. Vakarā tas izskatījās kā Holandes siers. Cilvēki dziedāja, apskāvās un dejoja. Rietumberlīnes krogi deva alu par brīvu. Pēc trim dienām tika arī dots lēmums mūri jaukt nost ar smago tehniku.
Mūsdienās no 155 kilometrus garā Berlīnes mūra ir saglabājies tikai trīs kilometru garš posms. To Vācijas valdība ir nolēmusi saglabāt, kā liecību nākamajām paaudzēm.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
