23. augusts vēsturē: Latvija, Lietuva un Igaunija vienojas unikālā akcijā «Baltijas ceļš» (video)

Pastāv vairāki veidi, kā protestēt pret pastāvošo valsts iekārtu un notikumiem dažādās pasaules vietās. Var sākt ar kaut ko nelielu, piemēram, bada streiku, tad rīkot demonstrācijas, skaļākus protestus un beigu beigās arī apvērsumus, revolūcijas vai karus. Taču liela daļa no šiem protestiem var kļūt vardarbīgi un beigu beigās atnest lielāku postu, kā pirms tam. Tāpēc, reizi pa reizei, cilvēki savu nostāju mēdz paust arī miermīlīgākos veidos. Viens no šādiem miermīlīgiem protestiem ir "Baltijas ceļš", kam šodien aprit 30. gadadiena.

Akcija "Baltijas ceļš", kurā piedalījās aptuveni divi miljoni cilvēku, izveidojot cilvēku ķēdi no Viļņas līdz Tallinai, notika tieši Molotova-Ribentropa pakta 50. gadadienā un tika veidota tāpēc, lai pieprasītu pakta slepeno protokolu publisku atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Pats Molotova-Ribentropa pakts jeb neuzbrukšanas līgums tika parakstīts 1939. gada 23. gadā, un tajā bija iekļauti slepeni protokoli, kuros sadalītas nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības ietekmes sfēras Austrumeiropā, kā rezultātā PSRS okupēja un anektēja Baltijas valstis. Jau iepriekšējos gados šajos datumos tika rīkoti mītiņi visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās, lai izrādītu savu vēlēšanos pēc neatkarības atgūšanas. taču Baltijas ceļš bija vislielākais no valstu kopīgi organizētajiem protestiem.

Baltijas ceļu organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības: "Rahvarinne" Igaunijā, Latvijas Tautas fronte un "Sajūdis" Lietuvā. Dalībnieki pulcējās akcijas norises pilsētās, ciemos vai arī organizēti vai paši ar transportu devās uz tām Baltijas ceļa norises vietām, kur tas vijās cauri mazāk apdzīvotām teritorijām. Grūti noteikt precīzu dalībnieku skaitu, jo dažādos informācijas avotos domas par šo jautājumu dalās. Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku. Aģentūra Reutersnākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījās apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet Associated Press ziņoja, ka tajā no Latvijas piedalījās apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra TASS izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.

Taču neskatoties uz neprecīzajiem datiem tik un tā ir skaidrs, ka dalībnieku netrūka. Apkopojot iegūtos attēlus un videomateriālus no helikopteriem un lidmašīnām, var redzēt, ka cilvēku ķēde ir nepārtraukta un lielākajās pilsētas cilvēki pat veidoja vairākas paralēlas ķēdes, kā arī pulcējās laukumos.

Apjomīgs bija ne tikai dalībnieku skaits, bet arī akcijas atstātais iespaids. PSRS piekāpās Baltijas valstu iedzīvotājiem, atzina Molotova-Ribentropa paktu un pasludināja to par spēkā neesošu. Baltijas ceļš panāca lielu starptautisku publicitāti visu trīs valstu kopējai cīņai. Tas deva grūdienu demokrātiskām kustībām arī citviet pasaulē, bija pozitīvs piemērs citu valstu neatkarības atjaunošanas centieniem, arī Vācijas atkalapvienošanās procesam. Baltijas ceļš apliecināja, ka ticība demokrātiskām idejām vieno Baltijas valstu iedzīvotājus. Šādi stiprināta brālības, vienotības un kopēja mērķa izjūta kļuva par nozīmīgu faktoru politiskās līdzdalības nodrošināšanai, kas noveda pie Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas.

Vairākus gadus pēc "Baltijas ceļa" visas trīs nācijas atkal sanāca kopā, lai šo akciju pieteiktu iekļaušanai UNESCO "Pasaules atmiņas" Starptautiskajā reģistrā. 2005. gadā visu trīs valstu ekspertu grupa, apspriežoties ar Vācijas un Polijas ekspertiem, sāka domāt par nominācijas pieteikšanu un 2008. gada 30. martā kopīgi izveidoto nomināciju "Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības" arī iesniedza UNESCO padomei. 2009.gada 30.jūlijā Bridžtaunā, Barbadosā tika pieņemts lēmums iekļaut nomināciju UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Starptautiskajā reģistrā.


Par citiem 23. augusta notikumiem lasi šeit.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Baltās ledus svinības Valmieras Tūrisma informācijas centrs
26. decembrī no plkst. 17:00 līdz 18:00 Vidzemes Olimpiskajā centrā norisināsies īsti ledus svētki - Baltās ledus svinības! | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 24.11.2019 - 22.12.2019 Koncerts "Ziemassvētku starojums" Valmieras Tūrisma informācijas centrs
21. decembrī plkst. 19:00 Valmieras Kultūras centrā izskanēs četru mākslinieku koncerts "Ziemassvētku starojums". | Skatīt vairāk
Koncertuzvedums "Svētki kora pilī" Valmieras Tūrisma informācijas centrs
28. decembrī plkst. 12:00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies muzikāls koncertuzvedums pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem "Svētki kora pilī". | Skatīt vairāk
Vieta Jūsu pasākumam TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.10502887sec.