Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/wikipedia.org
Pirmā sieviete kosmosā bija
PSRS pārstāve Valentīna Tereškova, kura kosmosā devās 1963. gada
16. jūnijā. Lidojums norisinājās divus gadus pēc sava vīriešu kārtas
priekšgājēja – Jurija Gagarina sasnieguma, kļūstot par pirmo cilvēku
kosmosā.
Tereškova ir dzimusi 1937. gada 6. martā un viņa
savu pirmo kosmisko lidojumu veica no 16. līdz 19. jūnijam ar kosmosa
kuģi Vostok-6. Lidojums notika vienlaicīgi ar otru kuģi Vostok-5, kurā
atradās Pāvels Popovičs.
Reklāma
Pirms Tereškova devās kosmosā, viņa
strādāja tekstilizstrādājumu rūpnīcā kopā ar māti un hobija līmenī lēca
ar izpletni. Tieši izpletņlēkšana bija iemesls kāpēc viņu izvēlējās par
dalībnieku PSRS kosmonautu atlases programmai. 1950. līdz 1950. gadiem
starp Krieviju un ASV norisinājās intensīvas cīņas par kosmosā ceļošanas
pārākumu – viens no mērķiem bija arī aizsūtīt pirmo sievieti kosmosā.
Kopumā
programmai tika izvēlētas četras sievietes, bet tikai Tereškova
patiešām devās kosmosā šīs programmas ietvaros. Dodoties kosmosā,
16.jūnijā Tereškova izsaucās "Debesis, noņemiet cepuri, es jau dodos".
Tereškova apriņķoja zemes orbītu 48 reizes aptuveni 71 stundas laikā –
salīdzinājumam, Jurijs Gagarins, kurš bija pirmais cilvēks kosmosā,
divus gadus iepriekš apriņķoja zemi tika vienu reizi, bet amerikāņu
astronauti, kuri devās kosmosā pēc Gagarina, bet pirms Tereškovas – zemi
apriņķoja 36 reizes. Sava ceļojuma laikā viņa saņēma arī daudz
atzinības vārdus no PSRS vadoņa Hruščeva. Atgriežoties no sava lidojuma,
kosmonaute saņēma PSRS varoņa titulu.
Lai arī misija – aizsūtīt
sievieti kosmosā bija vairāk nekā veiksmīga, bija jāpaiet vēl vairāk
nekā 19 gadiem, kad kas tāds tika atkārtots – to arī izdarīja Padomju
Savienība, kosmosā sūtot Svetlanu Savitskaju. Un tikai gadu pēc tam –
1983.gadā pirmo sievieti kosmosā nosūtīja arī amerikāņi – kosmosā devās
Sallija Rīda.
Atsevišķi avoti gan norāda, ka Tereškovas lidojums
kosmosā nebija tik veiksmīgs kā cerēts – viņa lidojuma laikā esot
aizmigusi un tāpēc esot neveikusi atsevišķus eksperimentus, kurus viņai
bija paredzēts veikt. Kaut vairāki lidojuma mērķi un uzdevumi tika
izgāzti, galvenais- ideoloģiskais uzdevums tika izpildīts un Tereškovas
lidojums tika pasludināts par Padomju uzvaru. Tomēr šī uzvara varēja
nenotikt, jo vai nu programmatūras vai Tereškovas ne līdz galam izdarīto
darbu dēļ, kosmosa kuģis zaudēja savu orbītu un pretēji paredzētajam,
virzījās nevis tuvāk zemei, bet sāka attālināties no tās. Tomēr
Tereškovai vairāku stundu laikā izdevās stabilizēt sava kuģa maršrutu un
to veiksmīgi ievirzīt nosēšanās maršrutā. Pati nosēšanās noritējusi
smagi (pirms 50 gadiem visi kosmonauti tuvojoties zemei tika pakļauti
ārkārtējai slodzei), bet veiksmīgi un pasaule uzgavilēja nu jau
slavenākajai sievietei pasaulē. Nosēšanās un sagaidīšanas kadrus, ko
vēlāk rādīja pasaulei, gan Padomju Savienības kinemotogrāfs filmēja jau
nākamajā dienā, jo pasaulei bija jāredz smaidīga un izgulējusies
kosmonaute – sieviete, nevis pārgurusi un stresa pilna.
Tereškova
turpināja savu militāro dienestu un kļuva par ģenerālmajoru. No dienesta
viņa devās pensijā 1997.gadā. Šajā laikā Tereškova bija aktīva partijas
atbalstītāja un piedalījās daudzos PSRS atpazīstamību veicinošos
pasākumos pasaulē.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
