Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Cntraveler.com/BalticTravelnews.com
18. gadsimta sākumā Ziemeļamerikas kontinentā, mūsdienu Kanādas teritorijā, pastāvēja tā dēvētā Jaunā Francija. Zeme, uz ko pretendēja Francijas karalis, stiepās no Hudzonas līča līdz pat mūsdienu Teksasas štata dienvidiem un aizņēma aptuveni astoņus miljonus kvadrātkilometru. Lai gan militāru sakāvju un dažādu vienošanos dēļ lielākā daļa zemes laika gaitā nokļuva spāņu un britu pārvaldībā, pavisam neliela daļa Ziemeļamerikas mūsdienās vēl joprojām ir Francijas aizjūras teritorija.
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā šobrīd dzīvo vien aptuveni 6 000 iedzīvotāju. Šī salu grupa atrodas aptuveni 19 kilometrus no Ņūfaundlendas krastiem. Zemē, kas atrodas vairāk nekā 3 500 kilometru attālumā no Francijas, pilsoņi vēl aizvien dzied Marseljēzu, piedalās Francijas vēlēšanās un darījumus kārto eiro valūtā.
Reklāma
Lai gan pasaulē ir vairākas Francijas aizjūras teritorijas, Senpjēra un Mikelona ir vienīgā no tām, kas atrodas uz ziemeļiem no Karību jūras. Gadu gaitā šīs salas ik pa brīdim okupējuši un pametuši briti, tomēr tās oficiāli pieder Francijai kopš Napoleona karu noslēguma. Arhipelāgā dzīvojošie ļaudis ir pēcteči franču zvejniekiem, kuri šeit ieradās ap 1816. gadu.
Itin interesants ir arī fakts, ka Senpjēra un Mikelona ir vienīgā vieta rietumu puslodē, kur jebkad veikta nāvessoda izpilde ar giljotīnu. 1888. gadā divi piedzērušies zvejnieki sadūra savu kapteini, viņu aplaupīja un bēga uz Ņūfaundlendu. Taču vētras dēļ viņi bija spiesti atgriezties Senpjēras salā, kur abi stājās tiesas priekšā un tika sodīti ar nāvi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.