Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Bild.de
Vai migrēnas pacientiem drīzumā radīsies iespēja saņemt iedarbīgāku terapiju, kas tiešām palīdzētu pret galvassāpēm? Iespējams, jo starptautiska zinātnieku komanda pirmo reizi atklājusi riska gēnu, kas atbildīgs par parastās migrēnas izraisīšanu.
Zinātnieka Aarno Palotie komanda no britu Wellcome Trust Sanger Institute ir izpētījusi 50 000 cilvēku ģenētisko materiālu. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Nature Genetics un Palotie uzskata, ka paveiktais darbs ir ļoti nozīmīgs: "Pirmo reizi mums bija iespēja sīkāk izpētīt vairāku tūkstošu cilvēku ģenētisko materiālu un atrast ģenētisku pamatojumu parastās migrēnas cēloņiem." Pētījumā pierādīts, ka gēns rs1835740 palielina migrēnas rašanās iespēju par veselu piektdaļu. Šis gēns ir atbildīgs par glutamāta regulēšanu smadzenēs.
Zinātnieki uzskata, ka migrēnas pacientiem smadzenēs ir palielināts glutamāta daudzums, kas izraisa sava veida datu sastrēgumu smadzenēs - un rada galvassāpes. veseliem cilvēkiem šādā gadījumā atklātais gēns sūta uz problēmzonu īpašu olbaltumvielu, kas izklīdina sastrēgumu, bet cilvēkiem, kas cieš no migrēnas, gēna pavēle acīmredzot netiek izpildīta, tā zinātnieki. Cēlonis, kāpēc rodas "datu sastrēgums", vēl nav atklāts.
Attīstītās valstīs Eiropā un Amerikā no parastās migrēnas cieš katra sestā sieviete un katrs divpadsmitais vīrietis. Līdz šim bija atklāti tikai tie gēni, kas atbildīgi par retām un dīvainām migrēnas formām. Migrēnu var izraisīt alkohols, uztraukums, bailes, stress, saldumi, atpūta pēc uztraukuma, badošanās, šķidruma trūkums organismā, dažādas smaržas, rupjais sāls, gaisma dažādi medikamenti, menstruācijas, pārtikas produkti, kontracepcijas tabletes, miegs, laikapstākļi un citi apstākļi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.