Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de
Apmatojums, kas sedz cilvēka
ķermeni, nav tikai pārpalikums no mūsu „spalvainās pagātnes”. Britu pētnieki
pierādījuši, ka apmatojums pasargā cilvēku, piemēram, no gultas blaktīm un
citiem nejaukiem parazītiem. Jo garāks apmatojums uz ķermeņa, jo ilgāks laiks
nepieciešams blaktij, lai tiktu pie cilvēka ādas un atrastu vietu, kur iekost.
Un – jo ilgāks laiks blaktij vajadzīgs, jo lielāka iespējamība, ka cilvēks to pamanīs
vēl pirms iekošanas. Par to nupat ziņojis Britu Karaliskās biedrības žurnāls „Biology
Letters”.
Salīdzinot ar cilvēka tuvākajiem
radiniekiem – pērtiķiem, mēs esam gandrīz vai bez spalvas, tomēr arī cilvēka
ķermenis ir pārklāts ar maziem, smalkiem matiņiem, turklāt matu folikulu skaits
vienā ādas kvadrātcentimetrā cilvēkam un pērtiķim gandrīz neatšķiras, atšķiras tikai
apmatojuma raupjums un garums. Visbiežāk līdz šim uzskatīts, ka maigais
apmatojums ir vienkārši rudimentārs. Tomēr izrādās, ka arī tam ir nozīme, un to
pierādījuši Šefīldas Universitātes pētnieki ar brīvprātīgo studentu palīdzību.
19 vīrieši un 10 sievietes zinātnes vārdā ļāva sev noskūt apmatojumu vienai
rokai, bet pēc tam gan uz noskūtās, gan nenoskūtās rokas pētnieki uzlika izbadējušās
gultas blaktis. Pētnieki mērīja laiku, kas blaktīm nepieciešams, lai atrastu
košanai piemērotu vietu uz katras rokas, atsevišķi izvērtējot arī katra eksperimenta
dalībnieka roku apmatojuma daudzumu. Paši eksperimenta dalībnieki tika aicināti
neskatīties uz kukaiņiem, bet ziņot, tiklīdz viņi kaut ko sajūt uz rokas.
Vīriešu rokas, kā arī bija sagaidāms, izrādījās ar izteiktāku apmatojumu, un
blaktīm bija nepieciešams ilgāks laiks, lai atrastu koduma vietu uz neskūtajām
rokām, turklāt eksperimenta dalībnieki blakšu klātbūtni ātrāk pamanīja uz
neskūtajām rokām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
Populārakie piedāvājumi
