Vairāk nekā 20 tūkstoši – tāds ir ieelpu un izelpu skaits, ko viens cilvēks vidēji veic diennaktī. Tā kā lielāko daļu laika mēs pavadām iekštelpās, telpu gaisa kvalitāte, būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu, turklāt var sekmēt arī veselības problēmas ilgtermiņā. Kādas pazīmes liecina par to, ka telpas netiek vēdinātas pietiekami, un ko iespējams darīt, lai uzlabotu gaisa kvalitāti iekštelpās, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
“Nepietiekami vēdinātās telpās ir ne vien ir sliktāka pašsajūta, bet arī lielāks saslimšanu risks – vairojas baktērijas, palielinās vīrusu un piesārņojuma koncentrācija. Putekļu ietekme uz elpošanas sistēmu ir atkarīga no to daļiņu lieluma un ķīmiskā sastāva. Tie var veicināt deguna gļotādas tūsku, alerģiskas reakcijas un negatīvi ietekmēt imūno sistēmu. Atrašanās piesārņotā vidē pārslogo un bojā elpošanas sistēmas aizsardzības mehānismus, kas var novest pie dažādām slimībām – no akūtām saslimšanām, kā elpošanas apgrūtinājums, plaušu iekaisums, sirds-asinsvadu sistēmas traucējumi un astma, līdz hroniskām kaitēm, kā plaušu funkciju pasliktināšanās, plaušu mazspēja, hronisks bronhīts un plaušu vēzis,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Reklāma
Pirmie simptomi, kas liecina par nepietiekamu gaisa kvalitāti
Sakrājušies putekļi, alergēnu, piemēram, mājdzīvnieku spalvu vai putekšņu klātbūtne, dažādi mikroorganismi un baktērijas, vīrusi, pelējuma sēnīte – tā ir daļa no elementiem, kas var veidot iekštelpu gaisa piesārņojumu. Turklāt arī cilvēks pats ir viens no galvenajiem piesārņojuma avotiem, jo izelpojot izvada ogļskābo gāzi (CO2). Ilgstoši atrodoties telpā ar nepietiekamu gaisa kvalitāti, pašsajūta var pasliktināties un iespējams novērot vienu vai vairākus simptomus:
• sajūtu, ka grūtāk elpot, trūkst gaisa;
• nogurumu, vājumu;
• pazeminātas koncentrēšanās spējas;
• galvassāpes;
• vieglu reiboņa sajūtu;
• alerģiskas reakcijas, šķaudīšanu, klepošanu; acu un elpceļu iekaisumu, acu sausumu, kairinājumu;
• pastiprinātu miegainību un žāvāšanos;
• miega traucējumus.
Kāds ir optimāls mikroklimats telpās?
Katram cilvēkam ir savas individuālās sajūtas par vidi, kurā viņš jūtas vislabāk, turklāt tās var atšķirties kā dienas laikā, tā atkarībā no gadalaika un tā brīža nodarbes. Ieteicamie mikroklimata rādītāji ataino, kādi apstākļi būtu ērti vairākumam, tāpēc tos iespējams ņemt par paraugu, lai sāktu apzināt savu telpu atbilstību.
• 18–24 ºC – gaisa temperatūra telpās,
• 40–60 % – relatīvais gaisa mitrums,
• Līdz 1000 ppm – CO2 koncentrācija telpās,
• 25–34 m3/h – svaiga gaisa apmaiņas cikls uz vienu cilvēku (absolūtais minimums ir 15 m3/h).
Kā pareizi vēdināt telpas?
“Līdz ar rudeni sākas vīrusu un saslimšanu laiks. Regulāra vēdināšana ir nepieciešama ne vien infekcijas slimību izplatīšanās ierobežošanai, bet arī labākām darbaspējām, jo telpā ar paaugstinātu CO2 mazinās kognitīvās spējas, var rasties miegainums un galvassāpes. Savukārt aizlikts deguns var būt viens no rādītājiem, ka telpā ir pārlieku sauss gaiss, kas liek deguna gļotādai izžūt. Tāpēc arī apkures sezonas laikā profilakses nolūkos var lietot dažādus degunā smidzināmus aerosolus deguna gļotādas mitrināšanai. Arī sauss gaiss veicina tūsku, acu asarošanu un graušanu,” skaidro Amanda Ozoliņa.
Farmaceite iesaka:
• vēdinot telpas, logi uz īsu brīdi jāatver pilnībā, ideāli, ja to iespējams izdarīt reizi stundā uz 2–5 minūtēm,
• ja telpās uzturamies retāk, var pietikt ar vēdināšanu reizi dienā,
• logu atvēršana “vēdināšanas režīmā” nestrādā, jo tā veidojas lielāks siltuma zudums un nenotiek gaisa apmaiņa nepieciešamajā apmērā,
• labākai gaisa vilkmei telpas vēdināšanai atver logus un durvis dažādās telpas pusēs,
• siltā bezvēja dienā palīgā var ņemt ventilatoru, jo tikai ar loga atvēršanu vien var nebūt gana,
• jo zemāka āra temperatūra, jo ātrāk mainīsies gaiss,
• ja mājās ir kāds vīrusa slimnieks, telpu vēdināšana noteikti jāveic regulāri.
 (1).png "Svinam Vācijas futbola vasaru Europcar")
