Pasaules uzmanība 8. novembrī bija piesaistīta Amerikas Savienotajām Valstīm, kur prezidenta vēlēšanās negaidīti uzvarēja Republikāņu partijas virzītais Donalds Tramps, kam sekoja pārsteigumu vēstoši mediju virsraksti. Nezināmais zirdziņš – tā par Trampu izsakās Biznesa augstskolas Turība docētāja Līga Mirlina. Viņa pauž viedokli par to, kas ļāva uzvarēt Trampam, ko šī uzvara liecina par amerikāņu sabiedrības noskaņojumu, kā mainīsies ASV ārpolitika un vai Tramps pildīs skaļos pirmsvēlēšanu laika solījumus.
Republikāņa Donalda Trampa uzvara – sabiedrības vilšanās esošajā politikā
Reklāma
Donalda Trampa gadījumā acīm redzot par labu nostrādāja tas, ka viņš ir ārpus politikas. Zināmā mērā mēs varam vilkt paralēles ar Latvijas situāciju – ļoti bieži cilvēki izsaka vēlmi redzēt tos, kuri nav politikā, tādējādi ar jaunu skatu var īstenot reformas. Otra lieta – Tramps ir skāris dažādas sabiedrībā jūtīgas un sasāpējušus problēmas, piedāvājis jaunus risinājumus, lai gan ļoti pretrunīgus un grūti realizējamus. Tas ir zināms pārsteigums, bet diezgan likumsakarīgs, vērtējot to, kā ir noritējusi priekšvēlēšanu cīņa.
Var just, ka vairums cilvēku ir ļoti vīlušies esošajā politikā un tajā, kā jautājumi, kas cilvēkiem ir sāpīgi, ir tikuši risināti. Šāds balsojums parāda to, ka cilvēki ir gatavi pieņemt gandrīz jebko, kas ir nācis no malas, ārpus politikas. Ja kritiski vērtē, vairums no Trampa solījumiem nav realizējami. Daļa no tiem pat neatbilst tām demokrātijas vērtībām, kas ir gan ASV Konstitūcijas, gan pastāvošās varas, gan sabiedrības vērtību pamatā.
Sadarbības partneriem ir pamats piesardzībai
Pasaules un pamatā Eiropas valstu līderi ir diezgan rezervēti apsveikuši jauno ASV prezidentu. Vēlēšanu iznākums ir uzņemts ar bažām, kas saskaņojas neskaidrā Trampa pozīcijā un priekšvēlēšanu laikā paustajos pretrunīgajos apgalvojumos. No otras puses ir jāatceras – neraugoties uz to, ka ASV prezidentam Konstitūcijā ir paredzētas plašas pilnvaras un tiesības, varas līdzsvars ir tāds, ka viņa lēmumiem jāgūst arī ASV Kongresa atbalsts. ASV politikā nav iespējams, ka viena persona atbilstoši savai izpratnei virzīs procesus. Arī partijai, kas viņu ir nominējusi, ir savi principi, kā tā līdz šim ir strādājusi. Kopumā domāju, ka piesardzībai ir pamats, bet nevajadzētu arī pārāk uztraukties par to, ka ASV būs ļoti krasas ārpolitikas izmaiņas.
Tramps – iekšpolitikas un ārpolitikas nezināmais zirdziņš
Tramps savos izteikumos ir minējis, ka viņš vēlas samazināt ASV iesaisti dažādu valstu konfliktos, kur ASV nav tiešas intereses, un pārskatīt arī steigšanos palīgā jebkurā situācijā. Domāju, ka Trampa izteikumi bija vairāk vērsti uz vēlētāju uzrunāšanu ar nolūku, ka mēs nostiprināsim ASV iekšējo varenību un citām valstīm liksim pildīt tos solījumus, ko tās ir uzņēmušās. Gan Demokrātu partija, gan Republikāņu partija, kas ir nominējusi Trampu, jau kopš Otrā pasaules kara laikiem ir iesaistījušās globālu jautājumu risināšanā, un nekas šo partiju pozīcijā neliecina, ka kaut kas būtu mainījies. Līdz ar to var paredzēt, ka ASV politikai šajā jautājumā nevajadzētu kardināli mainīties. Šādai idejai ir jāgūst Kongresa apstiprinājumu, un stipri šaubos, vai tas ir iespējams. Mēs noteikti varam paļauties uz līdzšinējā ASV viceprezidenta Džo Baidena teikto, ka NATO 5. pants paliks nemainīgs un ASV savas saistības pildīs. Bet jāsaka tā, ka šobrīd Tramps politikā, gan iekšlietās, gan ārlietās, ir tas nezināmais zirdziņš, un tāpēc visi uzņem ar bažām, kas un kādā veidā no priekšvēlēšanu laikā solītā tiks īstenots.
Tramps ir emocionāli skāris sabiedrībā jūtīgas tēmas, pie tam izmantojot bailes, radījis ienaidnieka tēlu un ar to spēlējis uz vēlētāju emocijām. Un pretstatā viņam bija ļoti politkorekta pretiniece - Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone, kura savukārt centās ieturēt līdzšinējo politiskās diplomātijas toni, kas viņai ir nospēlējis par sliktu. Viņi bija ļoti krasi atšķirīgi. Var teikt, ka šajās vēlēšanās ir notikusi krasa vēlētāju polarizācija – tie, kas ir atbalstījuši Klintoni, nespēj samierināties un pieņemt Trampa uzvaru. Pats Tramps pēc tam ir paziņojis, ka viņš centīsies mazināt to sašķeltību, kas ASV ir radusies priekšvēlēšanu periodā, lai būtu visas tautas prezidents. Redzēsim, vai un kā tas viņam izdosies.
Trampa lēmumi grūti prognozējami
Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, kādi būs reālie lēmumi, ko Tramps pieņems. Iespējams, viņš liks liekāku akcentu uz to, ka ASV mazāk iesaistās globālu jautājumu risināšanā – tas izriet no viņa sacītā. Varbūt viņš vairāk akcentu liks uz to, lai citas NATO dalībvalstis pienesumu militārās aizsardzības jomā palielinātu atbilstoši, kā to paredz NATO vadlīnijas – līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Jāsaka, ka šeit Trampam ir taisnība, jo būtībā no visām NATO dalībvalstīm tikai piecas valstis šo kritēriju šobrīd izpilda pilnībā. Pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu par Trampa pieeju politikas veidošanā, tomēr kopumā domāju, ka mums nav jābūt bažīgiem, ka notiks krasas izmaiņas. ASV kā liela valsts ar ietekmi globālajā politikā to centīsies saglabāt un turpinās iesaistīties dažādu jautājumu risināšanā, kā tas ir bijis līdz šim. Mēs Latvijā vienmēr bažījamies par drošības jautājumiem, un Amerika kā sabiedrotais mums ir nozīmīga, bet, pat ņemot vērā to, ka Tramps ar saviem priekšvēlēšanu izteikumiem ir sējis bažas un bailes par to, ka ASV pārskatīs sadarbību, mums nevajadzētu par to ļoti uztraukties - ASV sadarbību ar saviem sabiedrotajiem arī turpmāk plāno uzturēt.
Latvijas interesēs Krievijas un ASV attiecību uzlabošanās
No vienas puses mēs varētu teikt, ka daži Trampa priekšvēlēšanu laikā paustie izteikumi liecina par to, ka viņš ir pozitīvāk noskaņots pret Krievijas Federāciju un tās prezidentu, bet tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka Tramps ir ļoti pretrunīga personība, Krievija nevar tik ļoti cerēt uz izteiktu attiecību uzlabošanos un krasām izmaiņām, bet pieļaujams, ka attiecības varētu virzīties citā gultnē. No Latvijas viedokļa raugoties, tas nemaz nav slikti, ka šīs divas lielvaras savas attiecības normalizē, jo Krievija kā valsts, kas mums ir līdzās, vienmēr šeit būs. Pagaidām ir grūti prognozēt, vai Trampa ievēlēšana mazinās saspringtās attiecības starp ASV un Krieviju un kā tas ietekmēs Latviju, bet līdz šim priekšvēlēšanu laikā paustais liek mums būt piesardzīgiem.
Valstis cenšas norobežoties no globalizācijas
Tas, ka pasaule mainās, sākās jau ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Var redzēt, ka gan politiskajā elitē, gan arī sabiedrībā briest tāds noskaņojums, ka katra valsts, jūtot globālās ekonomikas un globālās politikas ietekmi, cenšas sevi aizsargāt, norobežot. Jāsaprot, ka vienalga mēs esam atkarīgi no citām valstīm, un tā zināmā mērā ir maldīga ilūzija, ko sabiedrība un reizēm arī politiķi mēdz uzturēt, ka mēs varam norobežoties no pasaules problēmām, piemēram, kā Lielbritānija – izstājamies un esam brīvi no Eiropas Savienības negatīvajām ietekmēm. Globālie procesi tāpat Lielbritāniju turpinās ietekmēt. Būs jautājumi, kurus viena valsts atsevišķi nevarēs atrisināt, piemēram, bēgļu krīze vai karš Sīrijā – tie ir jautājumi, kas ietekmēs visu pasauli, un to risināšanai būs nepieciešama starpvalstu sadarbība. Neraugoties uz to, ka vēlētāji vēlētos, lai valsts mazāk iesaistītos šajos procesos, tas būs neizbēgami un nepieciešami.
Lielu daļu no solītā Tramps nav grasījies realizēt
Sabiedrība sastāv no daudzām dažādām interešu grupām un visas tās intereses jāsabalansē, arī Trampam. Politika ir kompromisu māksla, un domāju, ka lielu daļu no tā, ko viņš ir solījis, viņš nemaz nav grasījies realizēt, tie ir bijuši skaļi un tēlaini izteikumi, piemēram, par sienas uzbūvēšanu uz robežas ar Meksiku. Protams, tās lietas, ko viņš ir izvirzījis kā prioritātes – migrācijas ierobežošana, ekonomisko jautājumu risināšana, ASV līdzdalības samazināšana globālos konfliktos – varētu šī prezidenta politikas virzieni. Bet tas, ka daļa no solījumiem ir daiļrunīgi un emocionāli vērsti uz vēlētāju uzrunāšanu, nevis uz pildīšanu, vairumam jau ir skaidrs. Viņš kā prezidenta amata kandidāts visos savos izteikumos ir bijis pretrunīgs. Par to pašu NATO 5. punktu – vienā reizē viņš saka, ka ASV neiesaistīsies visos globālajos konfliktos, otrā - ASV savas saistības pildīs, ja citas valstis veltīs divus procentus no iekšzemes kopprodukta militārai aizsardzībai. Kāda būs reālā darbība un politika, tas būs ļoti atkarīgs gan no viņa administrācija, gan no tās sadarbības ar Kongresu. Solījumu realizācija ir atkarīga gan no komandas, kas tos īstenos, gan arī no tā, kāds būs politiskais un sabiedrības atbalsts.
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 14.04.2024 - 20.04.2024 Sama modināšanas svētki Koknesē Aizkraukles novada TIC")
