Autors: aluksne.lv
Avots: aluksne.lv
Alūksnes Jaunā pils ir viens no izcilākajiem 19. gadsimta neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas glabā dažādus patiesus un leģendārus stāstus. Nesenā pagātnē atklātie pils sienu gleznojumi un inventārija saraksts rosināja meklēt, kādam nolūkam tika paredzēta katra telpa.
Izrādās, ka Alūksnes Jaunajā pilī ir bijusi ērģeļu, balkona, biljarda istaba, bibliotēka, svinību zāle un citas greznas telpas, bet šajā Leģendu naktī, 2019. gada 26. oktobrī, pastāstīs par Fortepiano istabu, kurā bijis bagātīgs interjers un notikuši izsmalcināti mūzikas vakari.
Reklāma
Savulaik Alūksnes Jaunajā pilī ir viesojies īpašnieka Arnolda fon Fītinghofa jaunākais brālis Konrāds, kurš apguvis klavierspēli pie slavenā klavieru skolotāja Oskara Raifa Berlīnē. Jau bērnībā Konrāds kopā ar saviem brāļiem vecāku muižā Mazsalacā (Salisburg) uz divām grandiozām klavierēm izpildīja Bēthovena un Brāmsa simfonijas. Vēlākos gados Konrāds muzicējis gan Šveices, gan Vācijas koncertzālēs, taču, sava pārāk kautrīgā un pret stresu nenoturīgā rakstura dēļ, labprātāk sniedza privātus koncertus savās mājās. Mākslinieku un filozofu aprindās viņa muzicēšanas prasme tika novērtēta kā izcila. Daudzi zināja par viņa cēlo un dvēselisko klavierspēli, kas klausītājus pacēla spārnos, bet neviens tonis no viņa pieskāriena taustiņiem tā arī nekad netika ierakstīts.
Dažkārt, ieejot Alūksnes Jaunās pils Fortepiano istabā, sajūtam un vizualizējam Baha, Mendelsona, Šūmaņa, Šopēna, Brāmsa un arī citu komponistu skaņdarbu skanējumu Konrāda fon Fītinghofa izpildījumā, bet šoreiz, Leģendu naktī, mūzikas un vēstures sintēzi pils telpās radīs Alūksnes Mūzikas skolas skolotāji un audzēkņi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
