Autors: Kristīne Strazdiņa/ Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com
Šis izbrauciens no skolas puses tika organizēts sniega biznesa kursa
ietvaros, kur vizītēs uz dažādiem apkārtnes slēpošanas kūrortiem un populāriem tūrisma
objektiem dodamies katru nedēļu. Ekskursija bija forša, skati aiz autobusa loga
līdz asarām skaisti, un kaut gan atpakaļceļā jau lūzu nost no noguruma, līdz pēdējam
brīdim centos turēt acis vaļā.
Beitostolenas slēpošanas kūrortā pirmajā dienā noklausījāmies
dažas kūrorta vadošo pārstāvju lekcijas, ieēdām apmaksātas vakariņas ķīniešu
restorānā (kur manas risoto-garneļu-olu porcijas lielums atgādināja lekcijā
redzēto 10 m augsto, ar 30cm smilšu kārtu klāto sniega kalnu, ko konkrētais kūrorts
no ziemas saglabā pavasarim sezonas pagarināšanai) un vakarā aizgājām līdz
bāriņam, kur pievienojāmies tur esošajiem trīs cilvēkiem. Nākamajā dienā
piešķirts vairāk brīvā laika, taču kalnu slēpošanu ekonomijas nolūkos
neizvēlējos. Ls 40 par slēpju nomu uz pāris stundām likās par sālītu. Pēc
apdomīgiem aprēķiniem tā vietā izvēlamies nobraucienu ar kamaniņām. 3,50Ls stundā
- vairāk nekā pieņemama cena, kā arī jautrība garantēta. Braucu kopā vienās
kamaniņās ar vācieti Kristinu, un pirmajā reizē stūrmaņa lomu uzņemos es. No
sākuma iet kā smērēts, trase jauka, saulīte spīd, līdz trases vidum, kur sākās
ekstrēmākā daļa ar straujiem nobraucieniem, kam seko asi līkumi. Nepaveicās jau
ar pirmo, kad vienlaicīgi gan stūrējot, gan bremzējot, fiksi ieskrējām grāvī.
Bet kritiens ir mīksts, it īpaši Kristinai, kura sākumā piezemējas uz manis.
Tālāk kādu minūti nevaram piecelties, jo vārtāmies no smiekliem. Mēģinām
piecelties un iet tālāk, taču sniegs ir līdz ceļiem un pēc pāris soļiem tas jau
ir līdz viduklim. Kolīdz esam puslīdz tikušas skaidrībā, nākamajā līkumā redzam
mūsu kursabiedrenes, kuras piemeklējis līdzīgs liktenis kā mūs, taču sāpīgāks –
vienai izbrauciens beidzas ar lauztu roku. Pēc laiciņa atbrauc sniega patruļa,
jo instruktors, kas redzējis, kā mēs trakā ātrumā ielaižam grāvī un vairs nenākam
atpakaļ, to pie mums nosūtījis.
Reklāma
Meiteņu kamaniņām pēc avārijas vairs nestrādā stūre,
un viņām tiek izmaksāta sāpju nauda jeb atgriezta biļetes vērtība, jo inventāra
defekta un traumas gūšana pirmajās minūtēs neesot pierasta parādība. Pēc tam
jau sākam kravāt mantas un atvadāmies no piemīlīgā kūrorta ar omulīgajām koka
mājiņām, tipiskā skandināvu minimālisma stilā ieturētajām viesnīcas telpām un
brīnišķīgajiem kalniem. Divu prombūtnes dienu laikā esmu jau nedaudz noilgojusies
pēc savām jaunajām mājām un jaukās (trešās) norvēģu kaimiņienes Ingvilas. Vai
es par viņu jau stāstīju? Nē? Nu, atgādiniet vēlāk.
22.-23.01.2013.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Igo, Ainis Zavackis un Jānis Strazds Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
