Duntes muiža un Minhauzena muzejs , muižas, muzeji

Dunte (Ruthern) līdz 1423. gadam piederēja Rozenu dzimtai, bet pēc Johana fon Rozena nāves Rīgas arhibīskaps Johans sestais to izlēņoja vasalim Henriham Aderkasam. Markus Aderkass 1520. gadā Duntes muižu pārdeva Georgam Berlinam, bet 1593. gadā Berlins īpašumu tālāk pārdeva savam tēvocim Matiasam Treidenam. Treidenu dzimta Duntē saimniekoja līdz Zviedru laikiem. Zviedrijas karalis Gustavs otrais Ādolfs 1630. gadā apstiprināja korneta (virsleitnanta) Ernesta Ludviga Glāzenapa īpašuma tiesības uz Duntes muižu. Glāzenapa mantinieki 1677. gadā muižu pārdeva Johanam Duntenam par 9500 dālderiem, bet 1683. gadā to mantoja viņa dēls holandiešu leitnants Georgs fon Duntens, kas muižu savukārt atstāja dēlam Georgam Gustavam fon Duntenam, kurš ir Jakobīnes fon Duntenas tēvs. Jakobīnes senči pa tēva līniju Baltijā bija ienākuši no tām pašām, no kurienes Minhauzens - no Lejassaksijas. Dzimtas pēctecis Johans Andreass fon Duntens 1801. gada 13. decembrī muižu kopā ar mazo Mustkalna muižiņu jeb pusmuižu uz 90 gadiem ieķīlāja majoram Aderkasam fon Reizneram.  Georga Gustava fon Duntena mazdēli Karls un Georgs, izmantoja savas tuvākā mantinieka priekšrocības un 1821. gadā ar senāta lēmumu ieguva tiesības muižu izpirkt. 1823. gadā kapteinis grāfs Karls fon Duntens muižu nodeva brālim Georgam, bet vēlāk Duntes muiža mantoja brāļa dēls grāfs, apriņķa deputāts Vilhelms fon Duntens. Pēc viņa nāves 1878. gadā muižā sāka saimniekot trīs Vilhelma dēli - Eižens Pauls un Gustavs.

19. un 20. gs. mijā Dunteni savā īpašumā uzturējās tikai vasarās. Bez muižas tiešās apbūves viņiem piederēja arī peldu māja (bādūzis) pie netālās jūras ar stalli, klēti un pat nelielu koka baznīcu. Bija izveidots arī baseins, kurā ietecējis dziednieciska avota ūdens.

Duntes muižas kungu māja celts 17. gs. pirmajā pusē, bet būvdarbu pabeigšana datēta ar 1764. gadu. Pēc tam ēka atkārtoti pārbūvēta un remontēta 1794, 1844, 1860, un 1894, gadā. Iepretim muižas kungu mājai atradās muižas pārvaldnieka, mežkunga māja, celta 1899. gadā un 2004. gadā veikti renovācijas darbi. Senā ēka ārēji atdzimusi daļēji iepriekšējā izskatā. Iekštelpas, kurās iekārtots un 2005. gada pavasarī atklāts Minhauzena muzejs, ir veidotas mūsdienīgi, jo pārāk maz kas zināms par to sākotnējo izskatu. 2001. gada 1. martā notika ugunsgrēks, kura rezultātā muzeja ēka nodega. Visi muzeja eksponāti tika izglābti un pārvietoti uz pagasta māju. Muzejā notika īpašnieku maiņa un 2003. gada nogalē tiesības atjaunot muzeju ieguva "Minhauzena pasaule".  2004. gada nogalē, vecās Duntes muižas vietā attīrot to no būvgružiem un veicot arheoloģiskos izrakumus, tika likti pamati jaunās Duntes muižas muzeja ēkas mājai.  2005. gada jūnija sākumā muzejs tika atklāts. 2006. gadā muzeju apmeklēja 46 tūkstoši cilvēku.

Pie muzeja ir iekārtota Minhauzena meža taka, ar kopējo garumu ap 5 km un iespēju aiziet līdz jūrai un atpakaļ pa Eiropā garāko apses koka taku. Gar takas malām apmeklētājus sagaida Minhauzena stāstu varoņi.  Kad muzejs ir aplūkots, taka izstaigāta, tad ir iespējams labiekārtotā piknika vietā atpūsties. Savukārt, ja tūristiem ir vēlme kārtīgi pāest, tad viņus sagaida Minhauzena krodziņš, jo Neēdis nav karotājs.