Autors: Santa Bivbāne Avots: Baltictravelnews.com/News.com.au/Celojumubode.lv
Madagaskara visā pasaulē zināma kā lemuru un baobabu zeme un šis fakts iedvesmojis radīt daudzas slavenas multiplikācijas filmas. Pirmie iedzīvotāji uz salas parādījās pirms 2000 gadiem. Tagadējie Madagaskaras iedzīvotāji ir Malagaši. Mazapdzīvotā sala ir ceturtā lielākā pasaulē. Tās izmērs ir divas reizes lielāks par Lielbritāniju - sala ir 1580 kilometrus gara un 570 kilometrus plata.
Madagaskara ir unikāla – šeit atrodami 5 procenti no visām zināmajām pasaules dzīvnieku un augu sugām. Iespaidīgā flora un fauna saskaņojas ar eksotiskām ainavām, kam piemīt neiedomājama dažādība – šķērsojot vien 300 kilometrus, no lietus meža iespējams nonākt tuksnesī.
Reklāma
Tikai dažos zemeslodes nostūros iespējams sastapties ar tik iespaidīgu dabas kaleidoskopu. Taču, lai spētu izbaudīt visu, ko sniedz Madagaskara, jārēķinās ar to, ka tas var būt sarežģīti un diezgan dārgi.
Ceļu infrastruktūra šeit ir diezgan drūmā stāvoklī. Taču tos, kam sirdij tuva piedzīvojumu baudīšana, noteikti iepriecinās bezceļu izbraukšana. Par to liecina vien tas, ka dažus salas nacionālos parkus sasniedz tikai 100 tūristi gadā, un atsevišķi ciemati lietus sezonā dzīvo pilnīgā vientulībā.
Kontrastu zemes krasta līnija stiepjas 5000 kilometru, bet barjerrifs – 450 kilometru garumā. Madagaskara sastāv no 250 salām, tādēļ nevienā ekskursijā pa šo zemi neiztikt bez pludmaļu apmeklējuma. Nirējiem šeit ir īsta paradīze – iespējams apskatīt gan kuģu vrakus, gan redzēt rajas, vaļhaizivis, rifu haizivis un daudzus citus, eksotiskus ūdens iemītniekus. Ūdeņos un to tuvumā tūristu acis priecē arī koraļļu krāšņums un bruņurupuči. Pat tie, kas no ūdens izpriecām turas pa gabalu, nevarēs atturēties no idilliskajām pludmalēm.
Madagaskaru apdzīvo daudzas imigrantu tautas no Indijas okeāna salām, kuras ienesušas savas paražas un tradīcijas. Salas tagadējā kultūra sastāv no sarežģītiem ticējumiem un rituāliem, kuros īpaši izpaužas senču garu godināšana. Madagaskaras viesiem, kas cenšas pierast pie vietējiem iedzīvotājiem raksturīgās nāves centrālās nozīmes ikdienas dzīvē, šī var būt lieliska iespēja pārvērtēt viņu pieņēmumus un ticību, kas saistīta ar dzīvību un nāvi. Saistībā ar eksistenciāliem jautājumiem, uz salas atrodami pietiekami interesanti apskates objekti – Antananarivo 12 svētie pakalni, pirātu kapsēta un Madagaskaras industriālās revolūcijas atstātās pēdas Mantasoa pilsētā.
Par vienu no krāšņākajiem Madagaskarā uzskatāms Andringitras nacionālais parks. Centrālajā daļā tas ietver majestātisku kalnu grēdu ar divām gleznainām ielejām katrā debespusē – Namoly un Tsaranoro (cauri plūstošās upes dēļ, dažreiz saukta par Sahanambo), veidojot paradīzi aktīvās atpūtas piekritējiem.
Parkā iespējams apbrīnot iespaidīgas ainavas, kājām ceļot pa labiekārtotām gājēju takām 100 kilometru garumā ar lieliskām iespējām pārnakšņot. Atrodami interesanti ciemati, kā arī trīs iespaidīgas kalnu virsotnes – 2658 metru augstā Imarivolanitra, Tsaranoro masīva augstākais punkts (1910 metri) un angliski runājošo tūristu nodēvētais "Pic Dondy" kalns (2.195 metri).
Un tagad, par pašu interesantāko: šeit nesastapsiet gandrīz nevienu cilvēku. Tas skaidrojams ar dažādiem iemesliem – slikto ceļu stāvokli, tālo novietojumu attiecībā pret tuvāko valsts mēroga lielceļu un relatīvi nelielo parka vecumu.
Viens no visvairāk fotogrāfijās iemūžinātajiem punktiem Madagaskarā ir RN8 ceļš starp Morondavu un Belo-sur-Tsiribihinu. No abām pusēm baobabu ieskauts, šeit skatāmā ainava kļuvusi teju par Madagaskaras simbolu. Koki šeit ir vairāk nekā 1.000 gadu veci ar milzīgiem, krokainiem zariem – nav grūti iedomāties, kādēļ tie iesaukti par "debesu saknēm". Vislabākais laiks Baobabu ielejas apmeklējumam ir saullēktā vai saulrietā. Tad koki krāsojas visizteiksmīgāk, un to garās ēnas pastiprina neaprakstāmi graciozās formas.
Mazliet pasapņo par to, kā būtu, ja reiz izdotos nokļūt uz šīs salas. Iedvesmojies no video:
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
Sestdien, 18. maijā, no plkst. 19 līdz 01 ikviens liepājnieks un vēju pilsētas viesis ir aicināts ļauties Eiropas Muzeju nakts Liepājā rosībai. | Skatīt vairāk
